ĪSUMĀ:
- Koalīcijā turpmāk būs JKP, "Attīstībai/Par!", NA un "Jaunā Vienotība".
- Līdzšinējos "KPV LV" ministru posteņus sadalīs.
- Iekšlietu ministre būs Marija Golubeva ("Attīstībai/Par"), labklājības ministrs – Gatis Eglītis (JKP), ekonomikas ministrs – Jānis Vitenbergs (NA).
- Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā nāks Anita Muižniece.
- Premjers un prezidents cer uz valdības stabilitāti.
- Parakstot sadarbības memorandu, koalīcija vienojās kā prioritāti izvirzīt eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu.
- Eglītis un Golubeva norādīja, ka ir gatavi darbam.
- Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija pēc izslēgšanas no koalīcijas balsos atbilstoši saviem uzskatiem.
Koalīcija bez "KPV LV"
Mūsu valdības koalīcija kļūs kompaktāka, tajā turpmāk būs četri partneri," paziņoja Kariņš.
Viņš norādīja, ka koalīcija darbu turpinās konsolidētā veidā – bez "KPV LV". Iekšlietas, kas pašlaik ir Sanda Ģirģena ("KPV LV") pārziņā, uzticēs partiju apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāvei Marijai Golubevai; labklājību, ko pašlaik pārzina Ramona Petraviča ("KPV LV"), – Gatim Eglītim (JKP), bet pašlaik vakanto ekonomikas ministra portfeli – iepriekšējam ministram Jānim Vitenbergam (NA).
Tāpat nomainīs izglītības ministri – pašreizējās ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) vietā virzīs Saeimas deputāti Anitu Muižnieci, kura LTV jau apstiprinājusi gatavību ieņemt ministres krēslu.
Muižniecei izglītības nozare nav sveša, viņa pati savulaik strādājusi skolā. Jautāta, ko viņa darīs labāk par priekšgājēju, Muižniece sacīja, ka “tas nav jautājums par to, vai darīt labāk. Mēs turpinām strādāt kā vienota komanda – “jaunie konservatīvie””.
Savukārt uz jautājumu, vai viņa būs atsaucīgāka nozarei un populārāka, Muižniece sacīja: “Popularitāti ne jau es mērīšu. To sabiedrība vērtēs, es domāju, arī nozare pati vērtēs un izdarīs secinājumus par to, cik ir tā popularitāte liela attiecīgajā brīdī”.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc nomainīta izglītības un zinātnes ministre, premjers sacīja: "Tas bija visu valdības partneru vienošanās rezultāts."
Arī JKP līderis Jānis Bordāns tieši neskaidroja ministres nomaiņu, uzsverot, ka Šuplinska paveikusi lielu darbu. Nākamā ministre turpināšot Šuplinskas aizsākto. Bordāns norādīja, ka nākamajai ministrei vajadzīga laba sadarbība ar sociālajiem partneriem un nozari – jāstrādā sabiedrības interesēs.
"Vēsture parādīs, vai tas bija labākais risinājums, bet tas ir sabiedrības interesēs," sacīja Bordāns.
Premjers informēja, ka par jauno ministru apstiprināšanu jau ceturtdien, 3. jūnijā, lems Saeima.
Cerība uz valdības stabilitāti
Runājot par jaunā formāta koalīcijas darāmajiem darbiem, Kariņš sacīja, ka pats galvenais ir pabeigt iesāktos darbus saistībā ar Latvijas izeju no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. "Mēs liksim visu uzsvaru uz turpmāku, prognozējamu un stabilu ekonomikas izaugsmi."
Atbildot uz jautājumu par to, vai valdība ir stabila, ņemot vērā izmaiņas, Kariņš sacīja: "Tik ilgi, kamēr politiķi gatavi strādāt ar vienotiem mērķiem sabiedrības labad, valdība var noturēties."
Viņš norādīja, ka kopš pirmās dienas ir strādājis, lai noturētu valstī un valdībā stabilitāti, kā arī virzītos uz konkrētiem mērķiem. Izmaiņas koalīcijā premjers nosauca par jaunu pagriezienu uz konsolidēšanos un nostiprināšanos. Koalīcijas partneri esot no jauna apstiprinājuši un precizējuši mērķi, kam strādā.
Arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka jauno pagriezienu redz kā stabilitāti veicinošu. Viņš izteica cerību, ka valdība jaunajā formātā būs spējīga turpināt darbu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2022. gada rudenī un ka tā šoruden spēs vienoties par valsts 2022. gada budžetu, kas būs "saprātīgs, uz attīstību vērsts un nebūs populistisks". Pēc viņa teiktā, ja valstī atkal nebūs kāda krīze, valdība nostrādās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Koalīcijas pārstāvji atzīst, ka arī pēc izmaiņām valdībā viedokļu atšķirības saglabāsies. Tāpat iespējams, ka kādi koalīcijas partneri Saeimā sadarbosies ar opozīciju kādu mērķu sasniegšanā. Šādas situācijas risināmas partiju vadītāju diskusijās un liecina par demokrātisku procesu, pārliecināts Kariņš.
Vienojas par galvenajiem valdības darbiem
Vienošanās par turpmāko Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbību
Lejuplādēt175.97 KB
Pēcpusdienā Saeimas namā tika parakstīta četru politisko spēku – partiju apvienības “Jaunā Vienotība”, Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – vienošanās par turpmāko Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbību. Tāpat četru minēto politisko spēku pārstāvji parakstījuši sadarbības partneru memorandu par savstarpējās sadarbības mērķiem.
Kā galvenie uzdevumi norādīti galvenie darāmie darbi – pabeigt izeju no Covid-19 pandēmijas krīzes un uzsvars uz turpmāku prognozējamu un stabilu ekonomikas izaugsmi.
Par prioritāti izvirzīta viedās reindustrializācijas īstenošana jeb eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšana un attīstīšana.
“Salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecības, mūsu ekonomikā saskaramies ar strukturāliem izaicinājumiem. Latvijā ilgstoši darbojās attīstības modelis, kas balstījās uz tranzītu – uz naudas tranzītu caur mūsu finanšu sistēmu, uz izejvielu tranzītu caur mūsu ostām. Šī ilggadīgā politika ir padarījusi turīgus atsevišķus indivīdus, bet nav cēlusi mūsu sabiedrības kopīgo labklājību. Lai mēs celtu valstī visas sabiedrības labklājību, nepieciešamas jaunas, labi apmaksātas darbavietas. To var nodrošināt eksportspējīgi uzņēmumi – to attīstības atbalstam valdība mērķtiecīgi koncentrēsies uz viedās reindustrializācijas īstenošanu,” turpmāko valdības galveno darba virzienu ieskicēja Kariņš.
Arī pārējie koalīcijas partneri kopīgajā preses konferencē norādīja, ka valdības darbs būs efektīvāks un tā koncentrēsies uz darbu sabiedrības labā.
Eglītis un Golubeva gatavi darbam
Lai gan vēl nesen izteicis pretenzijas uz ekonomikas ministra un pat finanšu ministra amatu, Gatis Eglītis ir gatavs izaicinājumiem labklājības jomā. Viņš ieskicēja galvenos uzdevumus:
"Viens, protams, ir ģimenes pabalsta programma, kas vēl jānoved līdz finiša taisnei. Tā būs lielākā bērnu pabalstu reforma 15–20 gadu laikā.
Otrs lielākais darbs ir gatavošanās rudenim, lai sociālās aprūpes centri būtu gatavi – visi drošības protokoli, procedūras, lai neatkārtotos Covid-19 uzliesmojumi kā šogad rudenī un ziemā. Protams, arī bērnu tiesību aizsardzības jautājumi kopā ar Tieslietu ministriju."
Pēc Eglīša domām, līdz ar izmaiņām koalīcijā un sadarbības nosacījumos krīze politiskajā vidē būs norimusies. Vai uz ilgu laiku, varēs redzēt jau rudenī.
"Vienīgais, ko es redzu, ir valsts budžeta veidošana. Turklāt šoreiz tas būs budžets pirms 14. Saeimas vēlēšanām, tāpēc šis būs īpaši smags process," izteicās Eglītis.
Eglītis politikā ienācis līdz ar 13. Saeimas vēlēšanām un Ministru kabinetā būs jaunpienācējs. Eglītis ir ekonomists. Saeimā viņš strādā Budžeta komisijā.
Eglītis nereti paudis publisku kritiku koalīcijas biedriem, it īpaši finanšu ministram Jānim Reiram no “Jaunās vienotības”, savukārt pēdējā laikā Eglītis asi strīdējies ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu. Pret viņu Eglītis vērsies tiesā par neslavas celšanu. Kļūstot par labklājības ministru, Eglīša atbildībā būs iedzīvotāju sociālā aizsardzība, bērnu un ģimenes tiesības.
Uz jautājumu, kāda ir viņa saistība ar šo jomu, Eglītis norādīja, ka “visam pamatā ir finansējums, nauda, budžets. Tā ir tā mana pieredze, gan strādājot Briselē Eiropas Komisijā, gan arī valsts pārvaldē Latvijā, tieši saistībā ar finansējumu."
"Pabalsti, pensijas, uzturlīdzekļi un tā tālāk, tas viss ir saistīts ar naudu,” sacīja Eglītis.
Iepriekš neviena no apvienībā "Attīstībai/Par!" esošajām partijām nebija saistīta ar iekšlietu nozari. Ministra amatam izvirzītā Marija Golubeva solīja, ka pārrāvuma ministrijas vadībā nebūšot, par ko jau paguvusi diskutēt ar ministrijā strādājošajiem.
"Es gribētu pārbaudīt, cik tālu mēs esam ar Eiropas Komisijas ieteiktajām strukturālajām reformām iekšlietu nozarē. Jāstrādā pie policistu apmācībām, kā arī, lai ekipējums un arī vide, kur strādā policisti, būt atbilstoša. Tāpat gribu strādāt, lai mazinātu vardarbību starp iedzīvotājiem, tai skaitā palīdzētu cilvēkiem, kuriem draud vardarbība ģimenē, lai policija prot atpazīt un aizsargāt.
Es noteikti gribētu pārliecināties, ka mums būtu droša un reaģēt spējīga civilās aizsardzības sistēma," stāstīja Golubeva.
Golubeva politikā ienāca līdz ar 13. Saeimas vēlēšanām. Viņai ir doktora grāds filozofijā, kas iegūts Kembridžas Universitātē. Strādājusi par pētnieci organizācijā “Providus”. Pirms vēlēšanām Golubeva norādīja, ka vēlas pievērsties izglītības politikai.
Viņas loma partijā pieauga pēc Daniela Pavļuta kļūšanas par veselības ministru. Līdz ar Pavļuta aiziešanu no Saeimas Golubeva kļuva par “Attīstībai/Par!” frakcijas vadītāju. Golubeva aizstāv seksuālo minoritāšu tiesības, un gadījumā, ja viņa kļūs par ministri, Golubeva būs otrā atklāti homoseksuālā Ministru kabineta locekle Latvijas vēsturē.
Uz jautājumu, kāda ir viņas saistība ar iekšlietām, viņa norādīja, ka ir strādājusi agrāk kā politikas analītiķe migrācijas jomā. “Migrācijas politikas joma man nav sveša. Man arī nav sveša cilvēktirdzniecības novēršanas un darba ar vardarbības upuriem joma, jo esmu sadarbojusies gan neformāli, gan projektu ietvaros ar nevalstiskajām organizācijām, kas cīnās pret vardarbību,” sacīja Golubeva.
Par prioritātēm amatā Golubeva sauc policistu darba apstākļu un izglītības uzlabošanu. Priekšplānā būšot arī vardarbības apkarošana un policijas darbs ar sabiedrību.
"KPV LV" Saeimā balsos atbilstoši saviem uzskatiem
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo preses konferencē atzina, ka par plānotajām izmaiņām koalīcijā uzzinājis šorīt tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"). Premjers neesot izteicis pārmetumus "KPV LV" par ministru darbu. Vienīgais arguments "KPV LV" izslēgšanai no koalīcijas esot bijis tas, ka pārējie koalīcijas partneri nevēloties valdībā redzēt "KPV LV" pārstāvjus.
Turpmākajā darbā "KPV LV" Saeimas frakcijā esošie pieci deputāti balsošot atbilstoši saviem uzskatiem.
"Beidzot mēs kā deputāti varēsim pilnā mērā pildīt to, ko esam zvērējuši no Saeimas tribīnes. Līdz šim tas tomēr bija vairāk vai mazāk atkarīgs primāri no valdības stabilitātes un citiem parametriem. Man tika paskaidrots, ka tā ir pieņemts, bet šobrīd mēs nebūsim ne pozīcija, ne opozīcija, bet tautas ievēlēti pārstāvji,
kļūstam par deputātiem, kuri nav saistīti ar kaut kādu vienošanos par spēli kaut kādā burbulī, kas šobrīd plīsa," stāstīja "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs.
Možvillo sacīja, ka "KPV LV" turpmākajā darbā Saeimā nebūs ne pozīcija, ne opozīcija, bet strādās tautas labā. Līdzšinējā labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") piebilda, ka "KPV LV" "nebūs stabilitātes grupa valdībai apmaiņā pret kādu amatiņu". Petraviča un arī viņas partijas biedrs, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens par atbrīvošanu no amata uzzinājuši no premjera pa telefonu tikai šorīt. Par padarīto viņiem neesot kauns. Pārējo koalīcijas partneru sarunās izlemto viņi vērtē kā aizmuguriskas vienošanās "vecās politikas" stilā.
KONTEKSTS:
Koalīcija bija atlikusi sarunas par izmaiņām amatu sadalījumu valdībā, lai par to lemtu pēc pašvaldību vēlēšanām. Tās izraisīja Jāņa Vitenberga lēmums pievienoties Nacionālajai apvienībai, kas noslēdzās ar ministra demisiju. "KPV LV" amatam izvirzīja uzņēmēju Pēteri Šmidri. Lēmums arī sašķēlis "KPV LV" frakciju – to pameta vēl četri deputāti, rezultātā frakcija sarukusi no sākotnēji 16 ievēlētajiem deputātiem līdz sešiem.
Nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība" norādījušas, ka ir gatavas runāt par ministru portfeļu proporcijas pārdali valdībā. Saskaņā ar neoficiālu informāciju "KPV LV" ministru nomaiņai tiek izskatīta Golubevas ("Attīstībai/Par!"), Eglīša (JKP) un Vitenberga (Nacionālā apvienība) kandidatūra. Tika vēstīts arī par Šuplinskas nomaiņu, un viņa pavēstījusi, ka aizies no JKP, ja tiks atcelta no amata.
