"Tie lēmumi, kas ir jāpieņem Covid-19 ietekmē, bieži vien ir eksistenciāli un ietekmē ne tikai cilvēku finansiālo labklājību, bet arī veselību un pat dzīvību," uzsvēra Kažoka, norādot, ka iedzīvotāji saprot, cik lielā mērā tie lēmumi, kas var skart viņu un viņu ģimenes nākotni, ir atkarīgi no tā, kas tajā brīdī ir pie varas gan valdībā, gan Rīgā.
Kažoka sacīja, ka šajās vēlēšanās ir ļoti asa konkurence. "Kandidē daudzas partijas, kuras bieži vien sacenšas par vieniem un tiem pašiem vēlētājiem ļoti līdzīgās nišās. (..) Manuprāt, ir nedaudz mazāk agresivitātes kandidātiem vienam pret otru. Nav arī ļoti skaidru vēlēšanu vadmotīvu. Pirms dažiem gadiem vadmotīvs bija – "Mēs visi pret pastāvošo varu". Šoreiz kampaņas ir vairāk par personībām, vairāk, lai parādītu, ka dažādiem sarakstiem ir plāns, ko darīt tālāk ar Rīgu," skaidroja politoloģe.
Kažoka uzsvēra, ka patlaban pieejamie reitingi aptuveni parāda to, kurām partijām vispār ir izredzes iekļūt Rīgas domē, bet neparāda, kāds būs vietu sadalījums.
Mēru šķirotava
Salīdzini sevi, sev svarīgo ar partiju mēra amata kandidātiem "Mēru šķirotavā"!
Tāpat viņa vēlētājiem ieteica izvērtēt, vai cilvēkiem, par kuriem nolemts balsot, var uzticēt atbildību par rīdzinieku turpmākajiem likteņiem.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
