Ideoloģiskas atšķirības vai politiskie manevri
Kažoka sarunā ar Latvijas Radio pauda, ka Latvijas politikā, viņasprāt, "ideoloģiskām atšķirībām ir minimāla nozīme tad, kad tiek veidotas valdības", un aiz epiteta "ideoloģiskas atšķirības" parasti slēpjas politiskie manevri, lai izsistu sev izdevīgākas pozīcijas un iegūtu papildus vai nu amatus, vai arī popularitāti sabiedrībā.
Kažoka arī sprieda, ka, lai gan Siliņa norādīja, ka durvis darbam valdībā AS un NA joprojām atvērtas, viņu nonākšana koalīcijā šobrīd "jau ir diezgan grūti izdarāma".
Kažoka pauda, ka "Apvienotajam sarakstam" nav nekādu būtisku ideoloģisku atšķirību ne ar ZZS, ne ar "Jauno Vienotību". Viņa arī atzina, ka būs interesanti, kāda būs "Apvienotā saraksta" taktika, ja viņi nonāks opozīcijā, – vai uzturēt retoriku pret ZZS politiķi Aivaru Lembergu, vai sākt manevrēt un meklēt iespējas tuvināties ar ZZS, lai varbūt kaut kad uztaisītu kādu alternatīvu koalīciju.
"Bet šim nolūkam viņiem nav jāpārvar kaut kādas ideoloģiskas atšķirības, viņiem ir pašiem jāsaprot, kas tā ir par partiju un kas ir vai nav tuvākie sabiedrotie," sacīja Kažoka.
Topošās koalīcijas partijām – laba motivācija strādāt
Savukārt topošās koalīcijas partijām būs ļoti spēcīga motivācija parādīt, ka jaunā valdība strādā labāk nekā iepriekšējā, uzskata Kažoka.
Turklāt "Jaunajai Vienotībai" un "Progresīvajiem" jebkāda Lemberga ietekme uz valdības darbu bojās viņu pašu tēlu, līdz ar to 2 no 3 topošās koalīcijas partijām būs ieinteresētas visādā veidā Lemberga faktoru mazināt, prognozēja Kažoka.
Viņa arī pieļāva, ka ZZS arī labi apzinās, ka "Lemberga faktors ir atkal ceļš uz ļoti dziļu opozīciju", tāpēc tas, ka
ZZS ir daudz balsu šajā koalīcijā, vēl nenozīmē, ka Lembergam būs liela nozīme attiecībā uz svarīgāko jautājumu pieņemšanu.
Un tagad abu pārējo topošās valdības partiju ziņā "ir parādīt gan saviem vēlētājiem, gan plašākai sabiedrībai, ka Lemberga faktora jaunajā valdībā nav".
KONTEKSTS:
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".
Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, Siliņa atzīst, ka Saeimā būs nepieciešama disciplīna. Koalīciju varētu atbalstīt neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.
Iepriekšējā, Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos" un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs premjera amatam nominēja Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), aicinot izveidot iespējami plašāku koalīciju.
