Kažoka Siliņas virzīšanu premjera amatam vērtēja pozitīvi, "šķiet, ka tā ir viena no dinamiskākajām šīs valdības ministrēm".
Kažoka arī vērtēja, ka tas ir ļoti racionāls "Jaunās Vienotības" solis, ņemot vērā, ka partija līdz ar Edgara Rinkēviča ievēlēšanu par Valsts prezidentu un izstāšanos no partijas zaudēja "tādu politiķi, kas īpaši runāja ar jaunākajām paaudzēm", un Siliņa varētu būt veiksmīgi aizvietot Rinkēviču, ja viņas atrašanās premjera amatā būs veiksmīga.
Politoloģe arī neapšaubīja Siliņas politisko pieredzi, norādot, ka viņa ienāca politikā 2011.gadā kopā ar Zatlera Reformu partiju, un kopš tā laika ir bijusi ļoti atbildīgos amatos, "kur varbūt nespēlēja pirmo lomu, bet vienlaikus viņa labi zina gan, kā tiek organizēta pārvalde un kā notiek lielā politika".
Vienlaikus Siliņa "nav tik ļoti ilgi bijusi pirmajās varas pozīcijās, ka būtu jau Latvijas sabiedrībai apnikusi un asociētos ar kaut ko ļoti ierastu", atzina Kažoka.
Turklāt, Rinkēvičam izstājoties no partijas un pieaugot kritikai par līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) darbu, partijai bija vajadzīgs "atjaunošanās moments, ka tā atkal varētu konkurēt ne tikai ar Nacionālo apvienību vai citām partijām, kas lielākoties tomēr pārstāv vidējo un vecāko paaudžu elektorātu, bet arī sacensties par jauniešu balsīm".
Tam ir vajadzīgs "iekšējais restarts, kaut kāda jaunāka enerģija, un, iespējams, ka Siliņa arī ir šīs jaunās enerģijas nesēja," pieļāva Kažoka.
Viņa arī sprieda, ka pretējā gadījumā nākamajās Saeimas vēlēšanās "Jaunajai Vienotībai" varētu būt ļoti smagi un tā vairs nevarētu konkurēt nišā par jaunāko paaudžu vēlētājiem.
Bet Siliņa "Latvijas sabiedrībai ir mazāk zināma politiķe, un šobrīd viņai ir tā iespēja restartēt ne tikai valdību, bet arī savu partiju", sacīja Kažoka.
Savukārt citu jaunu, spēcīgu zvaigzni "Jaunās Vienotības" rindās viņa neredz, taču atzīst, ka partijā ir politiķi ar potenciālu nākotnē.
Savukārt, vērtējot Siliņas izredzes tikt nominētai premjera amatam, Kažoka pauda – ja prezidents dzirdēs no trim partijām – "Jaunās Vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienības –, ka Evikai Siliņai ir vairāk nekā 50 balsis, tad gandrīz simtprocentīgi viņš izvirzīs Eviku.
"Ja tur ieskanēsies pēkšņi kādas citas notis, tad var būt citi varianti, bet man šķiet, ka tas ir šajā brīdī jau ļoti maz ticams," sacīja Kažoka.
KONTEKSTS:
Pēc pašreizējā premjera Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virzīs pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu.
Kariņš nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
