Iepriekš tik liela partiju interese tikt pie varas Rīgā bija pirms 10 gadiem.
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins atzina, ka šoreiz nebija daudz nepieciešamību labot partiju iesniegtos dokumentus.
“Rīdziniekus varam apsveikt ar 15 sarakstiem, līdz ar to konkurence ir diezgan iespaidīga,” pauda Kokins.
- Centra partija
- Rīcības partija
- Latvijas Krievu savienība
- Partija “Alternative”
- “Vienoti Latvijai”
- “Jaunā Vienotība”
- Zaļo un zemnieku savienība
- “Attīstībai/Par!”/"Progresīvie"
- Jaunā konservatīvā partija
- “Gods kalpot Rīgai
- “Saskaņa”
- Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība
- Nacionālā savienība “Taisnīgums”
- “Jaunā saskaņa
- “KPV LV”
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu mēra amata kandidāti
- "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" - Mārtiņš Staķis.
- Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība - Einārs Cilinskis.
- "Jaunā Vienotība" - Vilnis Ķirsis.
- "Gods kalpot Rīgai" - Oļegs Burovs.
- "Saskaņa" - Konstantīns Čekušins.
- Partija "Alternatīva" - Valērijs Petrovs.
- Latvijas Krievu savienība - Miroslavs Mitrofanovs.
- Zaļo un Zemnieku savienība - Viktors Valainis.
- Jaunā konservatīvā partija - Linda Ozola.
- "Jaunā saskaņa" - Tatjana Kargina.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem varēs iepazīties Centrālās vēlēšanas komisijas interneta mājaslapā.
Pieteikto deputātu kandidātu vidū vairāk nekā divas trešdaļas jeb 70,3% ir vīrieši un 29,7% ir sievietes. Jaunākajam deputātu kandidātam ir 18 gadi, bet vecākajam - 90 gadi. Vidējais kandidātu vecums ir 45,6 gadi. Lielākajai daļai jeb 76,7% pieteiktajiem kandidātu ir augstākā izglītība.
Vairākums jeb 70,2% deputātu kandidātu ir norādījuši, ka viņu deklarētā dzīvesvieta ir Rīga, 19,9% strādā galvaspilsētā, 3,3% kandidātu Rīgā pieder īpašums. Daļa kandidātu norādījuši atbilstību vairākām pazīmēm – 1,4% dzīvo un pieder īpašums Rīgā, 1,9% dzīvo un strādā Rīgā, 1,9% dzīvo, strādā un pieder īpašums šajā pašvaldībā, savukārt 1,3% strādā Rīgā un šajā pašvaldība pieder īpašums.
2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās Rīgā bija pieteikti 11 saraksti un 586 kandidāti. Pēdējās vēlēšanās Rīgā bija 426 505 balsstiesīgie, no kuriem nobalsoja 250 445 jeb 58,7% vēlētāju.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
