Panorāma

Eksperti: Šogad piemineklis bija daudz mazāk apmeklēts

Panorāma

Panorāma

Politiķi: Visus nav iespējams integrēt

Politiķi: Latvijas sabiedrībā visus nav iespējams integrēt

Visus nav iespējams integrēt – uzskata LTV aptaujātie politiķi, apskatot šonedēļ pie pieminekļa Uzvaras parkā uzņemtos video. Tikmēr eksperti vērsa uzmanību uz to, ka šogad pie pieminekļa aizgāja salīdzinoši daudz mazāk ļaužu, nekā tas bija agrākajos gados.

Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā teju visi politiķi Latvijā ieņēmuši skaidru nostāju pret šo iebrukumu. Taču lielas krievvalodīgo daļas ticība Kremļa propagandai līdz šim tikusi maz apspriesta. Šonedēļ Uzvaras parkā sanākušo cilvēku uzskati politiķiem liek atvērt acis.

Visus integrēt nevarēs

“Ak Dievs, es nespēju tādu skatīties,” atzina Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). “Krievija ir tik mērķtiecīgi strādājusi, iestāstot savai tautai, tai skaitā ne tikai pie sevis, ka fašisti ir dzīvi un izredzēta ir tikai viena tauta, un tas ir kļuvis ārkārtīgi bīstami visā pasaulē.”

“Integrēt var cilvēku, kas grib integrēties. Ja cilvēkam ir sava pasaule un ja viņš patērē propagandu, dzīvo pasaulē, ko citi uzbūvēja, mēs varam tikai aicināt atvērt acis. Ja tas notiks, tad pēc kāda laika viņš varbūt sapratīs. Bet šeit nevajag runāt par neiespējamo misiju: ka mēs kaut ko izdarīsim, tad vēl kaut ko, soli pretī un tad viņi sapratīs. Bet ir jāsaprot, ka ir cilvēki, kas nekad nesapratīs.

Integrācijas politika negarantē, ka cilvēks 100% kļūs par mūsu sabiedrības daļu,”

sacīja Saeimas Sabiedrības integrācijas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).

Politiķi uzsvēra – integrēt var tikai tos, kas paši to vēlas. Bet ko darīt ar cilvēkiem, kuri to nevēlas?

“Ir viena daļa, kas ir zudusi tam, lai viņiem būtu Latvijas karogs un prezidents. Tur nebūs nekādas metodes. Viņu ir daudz, un mums jācīnās par tiem, kurus varam integrēt,” sacīja Kučinskis.

“Vienīgais ceļš ir izraidīšana”

“Ir viena daļa sabiedrības, kura nav integrējama un kur vienīgais ceļš ir šo personu izraidīšana, izceļošana ārpus Latvijas. Tas ir ļoti nopietns drošības risks mūsu valstij, un mums ir ar to steidzami jātiek galā. Visas šīs personas, kuras atļaujas slavināt un noliegt genocīdu, tur ir ļoti skaidra procedūra – ja tie ir Krievijas pilsoņi, uzreiz ārā no Latvijas; ja tie nav Krievijas pilsoņi, drīz iesniegsim normas, kas ļaus šiem cilvēkiem izceļot.

Vienīgais risinājums būtu pārcelties šiem cilvēkiem citur.

Kāpēc cilvēkiem, kas ienīst šo valsti, būtu jāmokās,” paziņoja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Līdzīgi pauda arī Kučinskis: “Pirmkārt, var viņiem pavaicāt, vai viņiem nebūtu komfortablāk dzīvot valstī, par kuru viņi stāsta.”

Lai panāktu pozitīvas pārmaiņas, esot jāsāk ar izglītības sistēmu, tādēļ atbalstāma esot valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās. Bet video materiālos redzamo kara noziegumu attaisnošanu deputāti vērtē kā krimināli sodāmu.

Ziedu licēji – ne visi Kremļa slavinātāji

Tikmēr eksperti mudināja novērtēt to, ka salīdzinoši – šogad pie pieminekļa Uzvaras parkā aizgāja daudz mazāk ļaužu, nekā tas bija agrākajos gados.

“Ja mēs atceramies, kādreiz tur bija 100 000 –150 000. Šobrīd nav ne tuvu tam. Es domāju, ka nākošgad būs vēl mazāk. Ja mēs tur nojauksim to pieminekli, tad arī būs vēl mazāk. Tāpēc es domāju – ir jānoņem, tie impulsi jānoņem, tie kairinātāji. Nu, vienmēr būs kaut kādi fani, vienmēr būs kaut kas, pāri paliks, bet tas būs tāds mazākums, par kuru nevajadzēs uztraukties,” sacīja politologs Filips Rajevskis.

“Un tas, kas arī varbūt ir svarīgs faktors – labi, mēs zinām, ka valsts vara aicināja un teica, ko un kā vajag darīt. Bet atkal tas, ko mēs no aptaujām mazlietiņ varam spriest un pieņemt, ka neba nu visi sadzirdēja to aicinājumu tieši tādā veidā, kā tas izskanēja no valsts varas pārstāvjiem. Bet nu labi redzam – kaut kāda saujiņa ir aizgājusi, es teiktu, tad tāpēc mums ir te tiesībsargājošās un drošības iestādes, lai viņi, tā teikt, ņem un tur visus uz grauda,” norādīja pētījumu kompānijas SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Turklāt arī starp tiem, kuri nolika ziedus, ne visus var uzskatīt par Krievijas sāktā kara, Kremļa politikas vai Latvijas okupācijas slavinātājiem.

“Pašreiz tā diskusija ir melnbalta. Tu atnāc pie pieminekļa – tātad līdz ar to tu esi, kā saka, pret Latviju. Manuprāt, tā situācija ir daudz kompleksāka un sarežģītāka. Ir daļa un, mēs to nevaram noliegt, ir cilvēki, kuriem, piemēram, aizgāja vecvectēvs bojā. Nekas tik lēni nemainās kā cilvēku pārliecības.

Un mēs turklāt nezinām. Mums vēl jānoskaidro, kādas tās pārliecības ir.

Un līdz ar to gaidīt momentā kā uz brīnumu tāpēc, ka, piemēram, prezidents pateica, un viss – nostāsies miera stājā un teiks, es tur par kilometru tuvāk nenākšu, – es domāju, ka tas ir mazliet naivi un to nevarēja arī gaidīt,” norādīja Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

KONTEKSTS:

Rīgā, pie pieminekļa Uzvaras parkā cilvēki 10. maijā atkārtoti devās nolikt ziedus, jo 9. maijā noliktie tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Pieeja piemineklim gan vēlāk slēgta, jo 10. maijā pie tā bija pulcējusies vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt