Piekļūšana piemineklim Uzvaras parkā būs slēgta līdz 31. augustam

Piekļūšana padomju piemineklim Uzvaras parkā Rīgā būs slēgta līdz 31. augustam, turklāt Valsts policijā (VP) ir sagatavots speciāls rīcības plāns sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai saistībā ar turpmākajiem lēmumiem par pieminekļa demontāžu, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā valdībai.

IeM iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu "Par atbildīgo institūciju darbības 2022. gada 9. un 10. maijā izvērtējumu un rīcības plānu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai turpmāk".

Ziņojumā skaidrots, ka nolikto ziedu novākšana 10. maijā no rīta raisīja saasinājumu, lai arī policija pastāvīgi arī 10. maijā turpināja veikt situācijas monitorēšanu sociālajos tīklos un pārējā informatīvajā telpā.

Situācijas uzraudzībā konstatēts, ka atkārtoti nolikt ziedus Uzvaras parkā pie piemiņas vietas partija "Latvijas Krievu savienība" izplatīja aicinājumu, kas ātri ieguva popularitāti, un cilvēki, dodoties atkārtoti nolikt ziedus, par to publicēja saturu sociālajos tīklos, tā netieši informējot par šādu iespēju un aicinot citus pievienoties.

Uzvaras parkā arī 10. maijā pastāvīgi atradās VP un Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki, lai nepieļautu konfrontācijas, Krievijas režīma slavināšanu un aizliegto simbolu izmantošanu un nepieļautu personu pulcēšanos, apgalvots ziņojumā. Tostarp 10. maijā no pusnakts līdz plkst.8 bija izvietots papildu pastiprinājums astoņu cilvēku sastāvā.

Ziņojumā IeM apgalvo, ka policija atradās notikuma vietā un bija pilnā gatavībā reaģēt, lai nepieļautu militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu, naida kurināšanu, huligāniska rakstura darbības vai citus sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumus. Turklāt viss notiekošais konstatēts ar tehniskajiem līdzekļiem un iegūtie materiāli pašlaik tiek izvērtēti.

Vadoties no situācijas, policijas resursi notikuma vietā Uzvaras parkā un parka apkārtnē pastāvīgi pakāpeniski tika papildināti. Tā plkst.18 ar Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka rīkojumu visas Rīgas norīkojumi tika nosūtītas pie Uzvaras pieminekļa, kā arī ar RPP priekšnieka rīkojumu VP Rīgas Zemgales iecirknī izsludināta trauksme un iecirknī ieradās 21 darbinieks.

Tāpat nekavējoties ap plkst.18.15 pie Uzvaras pieminekļa ieradās septiņi Rīgas pilsētas iecirkņu norīkojumi, Speciālo uzdevumu bataljonu (SUB) norīkojums, kā arī uz vietas jau bija norīkots atsevišķs norīkojums, kas paredzēts liela skaita cilvēku aizturēšanai.

Konstatēts, ka ap plkst.21.30 Uzvaras parkā Rīgā pulcējas ap 170 cilvēku, kuri mainījās un pamazām sāka izklīst, atsevišķi paliekot pāris desmitiem cilvēku, kas uzturējās tur jau kādu laiku. Vismaz trīs personām konstatēti militārās agresijas un karu slavinošo simbolu – Georga lentu – lietojumu publiskā vietā, par ko ir sākti administratīvā pārkāpuma procesi.

Situācijai saasinoties, ap plkst.22 ar VP priekšnieka rīkojumu pie Uzvaras pieminekļa tika nosūtīti visi VP Rīgas reģiona pārvaldē pieejamie norīkojumi un divi SUB norīkojumi.

VP amatpersonas sākotnēji miermīlīgi, nepielietojot fizisko spēku, veicot pārrunas ar dalībniekiem par to, ka jādodas prom, ka nav atļauta pulcēšanās, centās izklīdināt pūli, kas netika uzklausīts. Ņemot vērā notikumu attīstību pie šī objekta 10. maijā, kad ieradušos personu darbības un paustā attieksme faktiski raisīja viedokļu saasinājumu un apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, tika pieņemts lēmums klātesošo izkliedēšanai piesaistīt SUB, skaidrots ziņojumā.

Cilvēki, kas atteicās izklīst un bija agresīvi, tika aizturēti. Tāpat sāktas vairākas resoriskās pārbaudes un VP izveidots atsevišķs Informācijas filtrācijas centrs, kura uzdevums ir izvērtēt materiālus, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem.

VP no 10. maija plkst.8 līdz 11. maija plkst.8.30, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību Pārdaugavā pieminekļa apkaimē, konstatēja, ka teritorijā ir intensīva cilvēku plūsma, vienas un tās pašas personas teritorijā uzturas ilgāk par 15 minūtēm.

Saskaņā ar likumu VP nolēma no 11. maija plkst.5 līdz 31. augusta plkst.5 pārtraukt personu iekļūšanu pieminekļa teritorijā un tai pieguļošajā teritorijā.

Ņemot vērā, ka attiecībā uz pieminekli sabiedrībā valda paaugstināta spriedze un ir iespējamas provokācijas, turklāt lēmums par teritorijas slēgšanu ir vērsts uz vietu, kas neviennozīmīgi tiek vērtēta sabiedrībā, lēmumam ir nosakāma ilgstoša darbība, kas ir pamatojama ar sabiedrības locekļu spriedzes mazināšanas nepieciešamību, pauž IeM.

Sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai no 11. maija pieminekļa apkārtnē ar pastāvīgu klātbūtni norīkotas VP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes amatpersonas.

Tāpat VP organizēta sanāksme, lai izanalizētu iespējami pieļautās taktiskās, plānošanas un reaģēšanas kļūdas, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību Uzvaras parkā 10. maijā. Sanāksmē strikti norādīts turpmāk rīkoties izlēmīgāk, ar "nulles toleranci" un represīvām sekām pret personām, kuras izdara likumpārkāpumus, radot apdraudējumus sabiedrības drošībai.

VP izstrādāts speciāls rīcības plāns sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai saistībā ar turpmākajiem lēmumiem par pieminekļa demontāžu. Plāns ir ietverts IeM ziņojumā, taču tas nav redzams plašākai publikai.

Attiecībā uz turpmākajiem priekšlikumiem norādīts, ka VP sagatavošanās sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un pati pasākumu īstenošana 9. maijā noritēja plānoti, organizēti un pilnībā atbilstoši iepriekš prognozējamiem uz iepriekšējos gados gūto pieredzi un izdarītajiem secinājumiem balstītiem sabiedriskās kārtības apdraudējuma riskiem.

Plānošanā, kā arī, īstenojot pasākumus, ņemta vērā arī šī brīža ģeopolitiskā situācija un sabiedrisko kārtību ietekmējošu incidentu izcelšanās paaugstinātie riski, apgalvo IeM. Par to liecina gan tas, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem fiziska piekļuve pieminekļa teritorijai 9. maijā īpaši regulēta, lai nepieļautu personu neatļautu masveida pulcēšanos, gan arī konstatēto policijas pārtraukto likumpārkāpumu skaits.

Savukārt attiecībā uz situācijas attīstību pieminekļa teritorijā 10. maijā ziņojumā atzīts, ka, lai arī iepriekšējā dienā pieminekļa teritorijā personu nolikto ziedu novākšana bija pirmsšķietami leģitīma un tāpēc tās apturēšanai VP amatpersonām nebija acīmredzama tiesiska pamata, tomēr tās organizēšana un īstenošana nebija pietiekami sakoordinēta ar VP, kā arī nebija izvērtēta vispār vai tika nepareizi novērtēta no sabiedriski emocionālās spriedzes un sabiedriski politiskā saspīlējuma potenciālās eskalācijas skatupunkta.

Vienlaikus ziņojumā secināts, ka, ievērojot šī brīža ģeopolitisko saspīlējumu un tajā skaitā arī līdz 10.maijam pieņemto sabiedriski nozīmīgo lēmumu virknējumu, par situācijas negatīvas attīstības katalizatoru valsts politiku neatbalstošu personu vidū tikpat labi varēja kalpot arī jebkurš cits lēmums vai iesaistīto institūciju rīcība.

Atbilstoši VP un citu tiesībsargājošo iestāžu līdzšinējiem rīcības algoritmiem un līdz šim izstrādātajiem operacionālajiem rīcības plāniem dažu desmitu agresīvu personu spontāna pulcēšanās un savas politiskās vai citas pārliecības publiska, tostarp agresīva paušana, ja tās laikā netiek nodarīts tiešs un neatgriezenisks kaitējums personu un sabiedriskajam īpašumam vai personu veselībai un dzīvībai, netiek uzskatīta par tādu incidentu, kura novēršanai iedarbināmi kādi speciāli, iepriekš paredzēti rīcības plāni.

Šādas situācijas noregulēšana parasti tiekot īstenota operacionālās vadības struktūrvienību darbības algoritmu ietvaros.

Pretdarbība spontāni radušām un netipiskām situācijām pēc definīcijas nav iepriekš ieplānojama, skaidro IeM. Tāpēc virsvadība pār sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumiem, tās nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem 10. maijā pie pieminekļa atbilstoši vispārējam regulējumam bija VP Operatīvās vadības biroja un attiecīgo VP Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonu pārziņā, skaidrots ziņojumā.

Vienlaikus ziņojumā atzīts, ka šādā kārtībā un virsvadībā īstenojamajiem sabiedriskās kārtības pasākumiem bija jābūt pietiekami efektīviem, lai šāda apmēra nekārtību cēlāju rīcību pārtrauktu nekavējoties vai arī, lai radītu tādus sabiedriskās drošības vides apstākļus, kuros minētajām personām nebūtu iespējas šādas nekārtības radīt. 

Policijas darbinieku fokusēšanās uz viegli pierādāmu likumpārkāpumu fizisku pārtraukšanu, atsevišķas 10. maija dienas garumā pieļautas taktiski operacionālas kļūdas, kā arī izlēmīgas rīcības un lēmumu pieņemšanas spēju trūkums nenovērsa pulcējošos personu galvenā mērķa sasniegšanu – panākt pēc iespējas lielāku savas rīcības rezonansi un radīt sekundāru sabiedriskās drošības apdraudējumu - acīmredzamu naida kurināšanu starp atšķirīgām sabiedrības grupām.

No minētajiem secinājumiem izrietoša nepieciešamā turpmākā rīcība paredz divus virzienus.

Pirmkārt, esot nepieciešamību pārskatīt VP operatīvās vadības struktūrvienību un to amatpersonu rīcības algoritmus un darbības mehānismus, kā arī atsevišķo sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumu plānu izstrādes metodikas, tieši paredzot tajās nepārprotamus un efektīvi īstenojamus rīcības algoritmus reaģēšanai uz sabiedrības vispārējo drošību apdraudošām atsevišķu personu vai personu grupu aktivitātēm. Iekšlietu ministre, reaģējot uz notikumiem 9. maijā un jo īpaši 10. maijā, jau ir devusi attiecīgu vadības uzdevumu VP un Valsts drošības dienesta vadībai.

Otrkārt, nepieciešams īstenot pasākumu kompleksu, lai stiprinātu policijas darbinieku spējas un kompetences pieņemt ne tikai konkrēti risināmai acumirkļa situācijai, bet arī sabiedriskās drošības situācijas attīstībai kopumā atbilstošus un atbildīgus lēmumus.

IeM vadībā un uzraudzībā VP jau tiekot īstenotas attiecīgas strukturālās reformas, kuru viens no papildmērķiem paredz radīt tādus darba organizācijas un īstenošanas apstākļus, kas būtiski paplašina policistu spējas, kā arī palielina to iespējas iesaistīties VP uzdevumu izpildes procesu vadībā, tādējādi arī attīstot personāla personīgo kompetenču attīstību, risinot konkrētus operacionālos uzdevumus.

KONTEKSTS:

Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, pretēji aicinājumiem nelikt ziedus un nepulcēties pie pieminekļa Uzvaras parkā 9. maijā, daļa iedzīvotāju to darīja. Turklāt 10. maijā pēc ziedu aizvākšanas, ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa. Vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, no kuriem daļa slavināja Padomju armiju un Krieviju. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks notikušajā pie padomju pieminekļa Uzvaras parkā vainoja policijas neizdarību, atstādinot no dienesta pienākumu pildīšanas trīs policijas amatpersonas. Policija arī slēdza pieeju pieminekli Uzvaras parkā un tā laukumam. 

Reaģējot uz notikušo 9. un 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā Rīgā, Nacionālā apvienība pieprasīja atbrīvot no amata iekšlietu ministri Marijas Golubevu ("Attīstībai/Par!"), pretējā gadījumā solot neturpināt darbu šajā valdībā un lemt par savu ministru atsaukšanu.

Dažas dienas pēc pieprasījuma Golubeva paziņoja par atkāpšanos no amata. Politiķe atgriezīsies darbā Saeimā.

Taču vēlāk koalīcijas stabilitātes vārdā premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") valdību veidojošajām partijām norādījis, ka līdz ar Golubevas demisiju amatu nāksies atstāt arī ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (Nacionālā apvienība).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt