Jau ziņots, ka Putins savā runā neuzdrošinājās izsludināt jaunu posmu karā pret Ukrainu. Andžāns norādīja, ka nebūtu gudri pateikt pretiniekam priekšā, kas notiks. Pētnieks pieļāva, ka iespējami arī negaidīti scenāriji.
Savukārt Latvijas Transatlantiskās organizācijas pētniece Žaneta Ozoliņa norādīja, ka Krievijas iedzīvotāji no Putina, visticamāk, negaidīja neko vairāk kā viņa parādīšanos un armijas klātbūtni. Pēc Ozoliņas teiktā, Putins sevi parādīja kā "miera nesēju", bet nevaram zināt, ko viņš domā.
Abi pētnieki arī atzīmēja, ka Putinam īsti nav sasniegumu, ar ko lielīties karā pret Ukrainu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
