Kā raksta CNN, arvien lielāka kļūst iespēja, ka uz 9. maiju Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai.
Kā norādījis britu aizsardzības ministrs Bens Voless, līdz šim ir darīts viss iespējamais, lai sagatavotu augsni īstam karam pret "nacistiem", kas prasīs daudz lielāku cilvēku mobilizāciju. Kara pasludināšana varētu vairot Krievijas iedzīvotāju atbalstu iebrukumam Ukrainā.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka uz 9. maiju varētu tikt pasludināta okupēto Luhanskas un Doneckas teritoriju aneksija, var tikt pastiprināti uzbrukumi Odesai vai arī izsludināta pilnīga kontrole pār Mariupoli. Netiek izslēgta iespēja, ka maija vidū var notikt mēģinājums pasludināt arī tā dēvēto “Hersonas tautas republiku”, sarīkojot viltus referendumu un mēģinot piešķirt notiekošajam vismaz kaut kādu leģitimitāti.
Par Krievijas iespējamiem plāniem Ukrainas dienvidu daļai paziņojis arī Ukrainas galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs. Pēc viņa vārdiem, viena no Krievijas vadības idejām esot atjaunot Taurijas guberņu, kas kādu laiku pastāvēja Krievijas impērijas laikā. Tā ir Krima, kā arī daļa no Hersonas, Mikolajevas, Doneckas un Zaporižjas apgabalu teritorijas ar administratīvo centru Simferopolē. Otra ideja esot tā dēvētā Debesu pilsēta, proti, Odesas un Hersonas apgabali, daļa no Mikolajivas apgabala, Dnipro pilsēta un daļa no Doneckas apgabala. Bulanovs norādījis, ka šīs ir trakas idejas, taču esot mēģinājumi tās īstenot.
Pēc Bulanova vārdiem, nevajadzētu īpaši satraukties arī par Krievijas plāniem attiecībā par Moldovas Piedņestras rajonu. Lai arī Krievijas armija to pilnībā kontrolē, Krievijai šim reģionam nav pieejas un pusotrs tūkstotis karavīru ir viss, kas Krievijai šajā reģionā pieejams. Tas gan nemazina bažas par to, ka Piedņestra tomēr var tikt izmantota kā placdarms potenciālam uzbrukumam Ukrainai no rietumiem.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija nesteigs pabeigt karu Ukrainā līdz 9. maijam vai kādam citam datumam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
