Panorāma

Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras

Panorāma

SPKC nespēj operatīvi apzināt visus saslimušos

Pēta iedzīvotāju imunitāti pret COVID-19

Pēta Latvijas iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Zinātnieki veic lielu pētījumu, lai noskaidrotu, cik tad plaša Latvijas sabiedrības daļa ir slimojusi ar Covid-19 un ieguvusi imunitāti. Paraugu paņemšana antivielu testiem būtu jāpabeidz tuvāko nedēļu laikā, pirms sākusies masveidīga vakcinēšanas kampaņa. Tāpēc zinātnieki aicina ģimenes ārstus un iedzīvotājus iesaistīties pētījumā.

Zinātniskajā institūtā BIOR saņemti asins paraugi, lai pārbaudītu – ir antivielas pret SARS-COV-2 vai to nav. To klātbūtne liecinās, ka cilvēks ir slimojis ar Covid-19. Daudzi nemaz nenojauš, ka ir inficēti, jo slimība var noritēt bez simptomiem. Tāpēc pētnieki grib noskaidrot vīrusa izplatības patiesos apmērus un to, cik imūni ir Latvijas iedzīvotāji.

"Tas ir tā kā vēsturiska fotogrāfija. Mēs mēģinām fiksēt, cik procentu no Latvijas iedzīvotājiem šajā brīdī ir pārslimojuši šo slimību. Un tas mums atkal ļautu atkal rēķināt vakcinācijas aptveri... cik vajag lai sasniegtu pūļa imunitāti. Arī to, kuras grupas ir visvairāk skartas. Tas būtu procents pa vecuma grupām, piemēram, tādi dati būtu interesanti. Arī ģeogrāfiski varētu būt interesanti Latvijā. Dažādos reģionos noteikti varētu atšķirties šī slimošana, biežums.  Es neredzu, ka tur būs milzīgi pārsteigumi. Tā būtu goda lieta šādu pētījumu veikt," saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.

Līdz janvāra beigām būtu jāiegūst 7 tūkstoši paraugu. Ar ģimenes ārstu prakšu starpniecību pacientiem visos Latvijas reģionos piedāvā bezmaksas antivielu testus. 

"Pacientu interese un atsaucība ir pārsteidzoši liela. Cilvēki grib zināt, vai viņi jau ir saskārušies ar šo infekciju vai ne.  Katra ģimenes ārsta prakse saņem pētījuma aprakstu, un katrai ģimenes ārsta praksei tiek piedāvāts iekļaut dažāda vecuma grupu pacientus. Noteiktu skaitu katrā vecuma grupā. Mēs darām tā, ka tie pacienti, kas pie mums atnāk klātienē citu vajadzību dēļ, mēs informējam, ka ir šāda iespēja. Piedāvājam, un es gribētu teikt, ka praktiski visi labprāt ir atsaukušies," pauda ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Taču ne visur ģimenes ārsti un iedzīvotāji ir tik atsaucīgi kā Staļģenē. Pētniekiem visgrūtāk iegūt paraugus ir Rīgā un Kurzemē.

"Ļoti daudz ir gadījumu, kad cilvēki baidās pieteikties pētījumā, jo viņiem šķiet, ka viņus inficēs ārstu praksē. Viņam liekas, ka pilnīgi noteikti negrib piedalīties pētījumā  un labāk ir nezināt. Tas, ko es gribu pateikt,  ja jūs aicina ģimenes ārsts jūsu praksē, māsa piedāvā nodot paraugu, tad tas ir jāizdara tāpēc, ka zināšanas pasargā. Tad mēs saprotam, vai mums ir šī papildu aizsardzība vai tās nav," norāda zinātniskā institūta BIOR direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

Pētnieki mudina arī ģimenes ārstu prakses piedalīties un atbalstīt zinātni. Iegūtie dati noderēs, lai pilnveidotu arī vakcinācijas stratēģiju. Pasaulē joprojām nav arī pierādījumu par paliekošu imunitāti pēc izslimošanas.

"Pašreizējais konsensus ir, ka trīs mēneši varētu būt tas laiks, kad cilvēks varētu uzskatīt sevi par aizsargātu. Ka viņš nesaslims. Līdz ar to vakcinācija šiem, kas ir pārslimojuši, nepieciešama trīs  mēnešu laikā. Arī vakcīnu ražotāji nerekomendē ātrāk par mēnesi pēc slimošanas. Daži autori uzskata, ka varbūt seši mēneši. Bet pēc sešiem mēnešiem šīs antivielas izzūd lēnām," saka Dumpis.

Imunitātes pētījumā piedalās vairāki desmiti zinātnieku no institūta BIOR, Rīgas Stradiņa Universitātes, Rīgas Austrumu slimnīcas un Latvijas Universitātes. Zinātnieku secinājumi par to, kas  notiek Latvijas populācijā, varētu būt zināmi martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti