Sadaļas Sadaļas

Panorāma

I. Vilipsone plāno vērsties ECT; kritizē tieslietu ministru

Panorāma

Panorāma

Nozarei – atšķirīgs viedoklis

Pēc darba atsākšanās frizētavās paredz rindas un cenu kāpumu; kosmētiķi tiesāsies par liegumu strādāt

Valdības lēmumu no 1. marta atļaut strādāt frizieriem un manikīra un pedikīra speciālistiem   skaistumkopšanas nozare uzņēma ar dalītām sajūtām. Frizieru salonos bez mitas zvana tālruņi un jau izveidots garš gaidītāju saraksts. Tāpat, visticamāk, pieaugs pakalpojuma cena. Savukārt kosmētiķi un citi speciālisti, kuru darba atsākšanai durvis aizcirta tieši veselības ministra neizpratne, uzskata, ka viņi ir pazemoti un noteikti tiesāsies.   

ĪSUMĀ:

  • Valdība atļāva no 1. marta strādāt frizieriem un manikīra un pedikīra speciālistiem.
  • Frizētavās veidojas garas rindas, ierobežojumu dēļ paredz cenu kāpumu.
  • Frizētavās ne visi meistari varēs reizē atsākt darbu, dažiem vēl būs dīkstāve.
  • Aizvien nedrīkst strādāt kosmētiķi, masieri, podologi, citi speciālisti, pirtis.
  • Skaistumkopšanas speciālistu asociācija to vērtē kā netaisnīgu pieeju.
  • Veselības centros gan pēdu aprūpes speciālisti, gan masieri darbu turpina.
  • Asociācija to sauc par konkurences kropļošanu.
  • Skaistumkopšanas speciālisti sola tiesvedību.


Pa telefonu pieteikties Covid-19 vakcinācijai, iespējams, šajā pēcpusdienā bija vieglāk, nekā sazvanīt savu frizieri. Pēc paziņojuma, ka 1. martā frizieri un manikīra meistari darbu varēs atsākt, salonu telefoni zvana vienā zvanīšanā.

“Es esmu ļoti priecīgs, tā ir gaisma tuneļa galā! Vismaz zinām datumu, kurā varēsim sākt strādāt. Ir labi, ka ir laiks sagatavoties. Jo mēs pat nezinām, vai varēsim visas prasības izpildīt. Ir jāsaplāno klientu plūsma un tas, kurš meistars nāks uz darbu, kurš paliks dīkstāvē,” atzina salona “RigaTopHair” īpašnieks un frizieris Andris Kačanovskis.

Klientiem jārēķinās, ka pieaugs pakalpojuma cena. Un ir skaidrs, ka arī visi meistari reizē darbu nevarēs atsākt, jo būs jāievēro dažādas prasības.

Tas ietekmēs gan gaidīšanas laiku, gan cenu. Tā noteikti pieaugs.

“Nevarēs strādāt visi meistari. Citi paliks dīkstāvē. Samazināsies klientu plūsmas apjoms. Un noteikti tas sadārdzinās visu cenu. Mēs pārskatīsim cenrādi. Vajadzētu saskaitīt visus izdevumus, kas ir klāt. 10 % robežās apmēram,” prognozēja Andris Kačanovskis.  

“Mums ir gaidīšanas liste. Un tad šodien sāks atzvanīt. Pāris desmiti gaida rindā,” stāstīja salona īpašnieks.

Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte norādīja, ka aizvien nedrīkst strādāt kosmētiķi, masieri, podologi, pirtis.

“Neļauj strādāt sertificētām ārstniecības personām, kuras jau  šobrīd sniedz pakalpojumus iestādēs zem ambulatora pakalpojuma, – tā ir kropļojoša konkurence,” pauda Ulberte.

Pēc ceturtdienas valdības lēmuma apvainojušies ir skaistumkopšanas speciālisti. Tieši veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) iebilda tam, ka darbu atsāktu visi. Un tieši šiem speciālistiem, atšķirībā no frizieriem un manikīra veicējiem, ir medicīniskā izglītība.

“Mēs vairākas reizes esam aicinājuši Pavļutu tikties, lai skaidrotu, bet šobrīd ļauj tikai tiem, kas duras acīs – garie mati un nekoptie nagi. Es to uzskatu par ņirgāšanos,” sacīja Ulberte.

Īpaši negodīgu šo situāciju padarot tas, ka veselības centros gan pēdu aprūpes speciālisti, gan masieri darbu turpina.

“Te ir tas pats absurdais pieņēmums, ka baznīcā nezog un slimnīcā nevar inficēties. Es nedomāju, ka šis ir pamatots arguments dažiem ar vienādu kvalifikāciju liegt, bet citiem – pievērt acis,” sacīja Ulberta.

Veselības centri to atklāti reklamē, nebaidoties no sodiem. Un tas tiek pieļauts.

“Nozare var apsvērt nostāju tādu – tad nesniedzam nekādus pakalpojumus. Tad iztiekam visi bez šiem pakalpojumiem un domājam, kā pusgadu, gadu kompensēt dīkstāvi. Un vienkārši izbeidzam diskutēt. Jo visdrošāk ir nesniegt [pakalpojumu] vispār!” sacīja Ulberte.

Skaistumkopšanas speciālisti uzsver, ka šajā gadījumā viennozīmīgi sekos tiesvedība –  administratīvās vai Satversmes tiesas līmenī.  

KONTEKSTS:

Ierobežojumus skaistumkopšanas nozarē noteica no 2020. gada 9. novembra, izsludinot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai. Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nolēmušas vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Covid-19  ierobežošanas nolūkā noteiktajiem  darbības aizliegumiem.

Savukārt veselības ministrs norādīja, ka pašreiz slimības izplatība vēl ir pārāk liela, lai varētu spriest par ierobežojumu mīkstināšanu skaistumkopšanas nozarē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt