Pēc «čekas maisu» atvēršanas nesteidz pierādīt nesadarbošanos ar VDK

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pēc tā dēvēto „čekas maisu” publicēšanas vairāki cilvēki publiski izteicās, ka dosies uz tiesu, lai pierādītu savu nesadarbošanos ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK). Likumā gan uzsver, ka publicētās ziņas ir informatīva rakstura un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā. Tomēr pagaidām „maisos” atrastie kūtri iet ceļu, lai pierādītu nesadarbošanās faktu.  

ĪSUMĀ:

  • Sadarbošanos vai nesadarbošanos ar VDK var pierādīt tikai tiesa.
  • Līdz šim tiesa konstatēja 13 sadarbības gadījumu, bet 95% sadarbība nav pierādīta.
  • Pēc “čekas maisu” atvēršanas, ja cilvēks atrod tur savu vārdu, viņš var vērsties prokuratūrā.
  • No šī gada sākuma prokuratūrā ir saņemti 2 iesniegumi.
  • Pērn tiesās saņemtas 4 šādas lietas, šogad vēl neviena.
  • Likums pasaka - vārds čekas kartotēkā nav sadarbības pierādījums.

To, ka cilvēks ir sadarbojies ar kādreizējo PSRS Valsts drošības komiteju vai tieši otrādāk – nav to darījis, var pateikt tikai tiesa. Līdz šim ir bijuši 13 gadījumi, kad tiesa sadarbības faktu konstatējusi. 95% gadījumu sadarbība nav pierādīta. Tas gan bija vēl pirms tā dēvēto „čekas maisu” publiskošanas pērnā gada nogalē.

Ja cilvēks čekas kartotēkā atrod savu vārdu, viņš var vērsties prokuratūrā.

Tiek sākta pārbaudes lieta, un prokuratūra divus vai nepieciešamības gadījumā 6 mēnešus veic izmeklēšanu.

Pēc «čekas maisu» atvēršanas nesteidz pierādīt nesadarbošanos ar VDK
00:00 / 01:45
Lejuplādēt

Prokurore Antra Sprudzāne Latvijas Radio stāstīja, ka prokurors tiešām nodarbojas ar pierādījumu vākšanu - jāpierāda un jāmeklē pierādījumi sadarbības faktam, attiecīga vieta, laiks, veids, apstākļi, un jāpierāda personas subjektīva attieksme pret sadarbību.

Līdz ar to šie vervētāji, aģenti tiek aicināti, ja nevar viņus dabūt, var piemērot piespiedu atvešanu, skaidroja prokurore.

Tad tiek sagatavots ziņojums un lietu nosūta uz tiesu. Tad jau tiesā uz šī atzinuma un iegūtajiem pierādījumiem tiek izvērtēts, vai ir notikusi apzināta sadarbība, vai nav, un tiek pasludināts spriedums.

Tikai tiesa var pateikt, vai sadarbība ar čeku ir bijusi.

Kopš kartotēka ir publiskota, cilvēku vēlme doties nesadarbošanās fakta pierādīšanas ceļu nav strauji augusi.

No šī gada sākuma prokuratūrā ir saņemti 2 iesniegumi.

“Nu tas ir acīmredzot mazs, ņemot vērā, ka šī informācija šobrīd ir publiski pieejama, iespējams, cilvēki vērsīsies vēl un būs vairāk iesniegumu. Acīmredzot katram jāsaprot, ko viņš vēlas, vai nevēlas, jo tās ir viņa tiesības,” atzina prokurore.

Tiesu administrācijas dati rāda, ka pērn tiesās saņemtas 4 šādas lietas, šogad vēl neviena. Visaktīvāk šādu ceļu cilvēki gājuši 2005., 2006. un 2007. gadā. Tad tiesas skatījušas padsmit šādu lietu.

Gadījumi, kad “čekas maisos” esošie devušies uz tiesu, lai pierādītu nesadarbošanos ar VDK.
Gadījumi, kad “čekas maisos” esošie devušies uz tiesu, lai pierādītu nesadarbošanos ar VDK.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, VDK zinātniskās komisijas loceklis Juris Stukāns iepriekš Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka nav jēgas doties uz tiesu, jo patiesību šobrīd zina vienīgi pats cilvēks.

Šāds spriedums ir nepieciešams vien atsevišķos gadījumos -  bija ierobežojumi kļūt par Saeimas deputātu, un, ja persona vēlējās iegūt Latvijas pilsonību, tāpēc cilvēki gāja caur tiesu, lai pierādītu nesadarbošanos.  

Prokurore Sprudzāne uzsvēra, tā ir katra brīva izvēle, doties šo ceļu vai nē.

Tikmēr likums pasaka, vārds čekas kartotēkā nav sadarbības pierādījums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti