Nacionālais arhīvs publisko pirmo «čekas maisu» saturu

Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē sāk publicēt LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus un netieši ar VDK saistītus dokumentus jeb tā dēvētos čekas maisus, par kuru atvēršanu politiķi un vēsturnieki strīdējās jau gadiem.

Ko publisko?

Saskaņā ar "LV portāls" apkopoto informāciju, decembrī publicētas:

10 612 kartītes no VDK aģentūras alfabētiskās uzskaites:
Par VDK aģentūru, vervēšanas kandidātiem, izslēgto aģentūru,  ziņas par VDK 1. daļas (nodarbojās ar izlūkošanu) aģentūru, kura gatavojās izbraukt uz ārzemēm vai darbojās PSRS teritorijā, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam – kara vai citam neparedzētam gadījumam.

4141 kartīte  no VDK aģentūras statistiskās uzskaites kartotēkas:
Darbojošies aģenti, sakārtoti pēc darbības jomām un VDK teritoriālajām apakšvienībām.  

Abās šajās kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids.  

Kartītēs ir: personas vārds, tēvavārds, dzimšanas gads, vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu.

75 kartītes no VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas:
Personas, kas uz sabiedriskiem pamatiem sniedz palīdzību drošības orgāniem pretizlūkošanas darbā rūpniecības un transporta, kā arī atsevišķās Aizsardzības ministrijas iestādēs un objektos.
Viņu uzdevums – strādāt ar aģentiem un uzticības personām.

Ārštata darbiniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem.

Minētajās kartotēkās fiksēts ap četrarpus tūkstoš VDK aģentu. Taču precīzu skaitu varēs noskaidrot tikai pēc šo dokumentu digitalizācijas, jo viena un tā pati persona varēja būt iekļauta vairākās kartotēkās.

Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) apraksti pilnā apjomā: 
69 apraksti, 11 589 lietas.
Dokumenti no 1946. līdz 1991. gadam, satur LKP CK saraksti ar citām institūcijām, sēžu protokolus un stenogrammas, kā arī 2026 personas lietas, kurās apkopota informācija par LKP CK darbinieku karjeru.

1988. gada VDK darbinieku telefongrāmata.
 
Decembrī publiskojamo VDK dokumentu ieskenētas kopijas internetā būs pieejamas PDF formātā ar ierobežotām meklēšanas iespējām.

Ar kompartijas vadību saistītie dokumenti būs pieejami nākamgad.

Kā piekļūt arhīviem?

Interesentiem būs jāreģistrējas, lai VDK likuma un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību pārkāpuma gadījumā būtu iespējams identificēt personu.

Arhīva telpās VDK dokumenti būs izmantojami bez ierobežojumiem: iesniedzot rakstveida pieprasījumu un uzrādot personas identifikācijas dokumentu. Fiziskai personai "www.arhivi.gov.lv" būs jānorāda vārds, uzvārds, personas kods vai ārzemnieka identifikācijas kods, kas ierakstīts viņa personu apliecinošā dokumentā, un valsts, kura dokumentu izdevusi, elektroniskā pasta adrese, lietotāja vārds un parole, kā arī VDK likumam atbilstošs dokumentu izmantošanas mērķis.

Visos gadījumos, kad persona izmanto VDK dokumentu kopijas un veic fizisko personu datu apstrādi ārpus arhīva telpām, persona ir atbildīga par iegūtās informācijas, tostarp fizisko personu personas datu, atbilstošu izmantošanu.

Attiecībā uz VDK darbiniekiem, informatoriem un ar VDK darbību saistītām personām nav piemērojamas Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteiktās datu subjekta tiesības (tiesības labot datus, tiesības uz datu dzēšanu – t.i., tiesības „tikt aizmirstam” - tiesības ierobežot datu apstrādi, tiesības iebilst pret datu apstrādi), ciktāl tās var nepieļaut vai būtiski traucēt VDK likuma mērķu sasniegšanu.

Sabiedrības interese par čekas maisiem ir liela. Latvijas Nacionālais arhīvs ņēmis vērā Lietuvas pieredzi, un gatavojies, ka dienas laikā vietni varētu apmeklēt 10 000 interesentu. Lai interneta lapa nebruktu, arhīvs izīrējis papildu serverus un dokumentu publiskošanas brīdi atlika uz darba dienas beigām, kad visi brauc mājās un maksimāli mazs personu darbojas internetā un meklē.

Arhīva pārstāvji informēja, ka pirmajās stundās “čekas maisu” vietnei bija jau vairāk nekā 3000 pieslēgumu, kas arhīva mājaslapai ir daudz, bet būtisku problēmu tās darbībā nav.

Pieslēgumi ir ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas, Lielbritānijas, ASV, Krievijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas.

Grūbe: “Čekas maisos” esošajiem ir jābūt iespējai runāt

Pēc aplēsēm kartotēkā ir aptuveni 200 sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdi. Kartotēka atspoguļo stāvokli, kāds bija uz 80. gadu beigām. Vēsturnieki uzsver - pēc kartītes vēl nevar pateikt, vai minētā persona ir ziņojusi vai savādāk sadarbojusies ar drošības komiteju.  

Filmas “Lustrum” veidotājs, studijas „Mistrus Media” producents, režisors Gints Grūbe Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra, ka cilvēkiem, kuru vārdi ir kartotēkā, jābūt iespējai sniegt savu stāstu par sadarbību ar VDK, kāpēc viņu vārds tur ir.

Viņš uzsvēra, ka jābūt sarunai ar cilvēkiem, kuriem iespējams restaurēt atmiņas par šo totalitāro varu. Grūbe arī pauda, ka nevajadzētu apzīmogot visus, arī VDK aģenti varēja būt godprātīgi un atjaunot Latvijas valsti, iemesli, kāpēc viens vai otrs cilvēks nonācis “čekas maisā”, nav vispārināmi.

Arī vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts, kurš strādājis VDK dokumentu izpētes komisijā, Gints Zelmenis atgādināja, ka no kartotēkas nevar uzzināt, ko viens vai otrs aģents ir vai nav darījuši.

Viņš arī sacīja, ka nav pamata domāt, ka pēc “čekas maisu” publiskošanas sāktos raganu medības.

Jāņem vērā, ka VDK kartotēka nav pilnīga. Pēc tam, kad aģentūru likvidēja 90. gadu sākumā, daļu kartotēkas aizveda uz Krieviju. 

"Tu redzi tūkstošiem vārdu. Svešu vārdus, kas tev neko neizsaka. Tad varēs ar pirkstu rādīt, redz viņš ar bija, bet citādi tas ir ļoti anonīmi. Neizsakošs. Pētnieki varēs sākt klasificēt, kurā nodaļā viņš bija savervēts, ko viņš strādāja, kādu arodu, un tamlīdzīgi. Tad jau no tā var izdibināt, pēc kādas sistēmas VDK vervēja savus aģentus," stāstīja VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. 

Savukārt Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža iesaka sākt ar palīgmateriāliem: "Izlasīt par to, ko esam uzrakstījuši par VDK struktūru - par to, kā notika aģentu vervēšana, kā kartiņas tika veidotas, ko varētu nozīmēt dažādas atzīmes. Un tikai tad doties pie kartītēm."
 

KONTEKSTS:

Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.

Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti