Pērnā gada nogalē vairāk nekā 1660 12 līdz 19 gadus veci jaunieši atbildēja uz jautājumiem par to, kā pandēmija ietekmē viņus pašus. 70 % atzina, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību vai depresiju, vēl vairāk atzina, ka bijis grūti mācīties, vairāk kā 60% piedzīvoja uzmācīgas domas vai bija ļoti viegli aizkaitināmi.
"Pusaudži cieš visvarāk. Cieš vismazāk no paša covid, bet tieši no sekām. Bet mēs nezinājām, ka tie dati būs tik atšķirīgi. 7 no 10 saka, ka jūtas slikti," saka Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.
Nomāktība, augsta trauksme, sliktākas sekmes, grūtības izveidot attiecības un atkarības veidošanās. Tik dažādas var būt sekas tam, kas šobrīd notiek jauniešu prātos.
"Vecāki diezgan labi to pamana. Lielai daļai jau tagad krītas sekmes. Viņi kļūst uztraukti, spriegaini. Tas, par ko daudzi sūdzas, ka slinks. Nevar piesēsties pie datora. Tā reāli ir stresa ietekme uz smadzenēm," skaidro Konstantinovs.
Pirmais padoms būtu vienkāršs – nevis meklēt iespēju tikt pie terapeita, bet sākt ar labu miegu un fiziskām aktivitātēm.
"Ja gadījumā nav kaut kas lāgā, parasti ir jāsāk ar vienkāršajām lietām – vai iziet ārā 40 minūtes, vai izdara kaut ko, lai iesvīstu. Vai dabū miegu, vai komunicē ar kādu ārpus datora. Vislielākais efekts, ko pierāda dati, ir miegam," pauž Konstantinovs.
Taču pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs uzskata, ka drīzumā ir jārod risinājums, kā sasniegt katru jaunieti. Visticamāk, izmantojot jaunās tehnoloģijas.
"Kā viņi paši var atpazīt, kas ar viņiem notiek, un profilaktiskās palīdzības un padomi un lietas, ko paši var darīt. Lai nesaslimtu ar Covid-19. Jau sen tas nav par konsultēšanos kabinetā, bet ar telefoniem, caur mobilajiem telefoniem un to, kas sasniedz viņus," atzīst Konstantinovs.
Latvija jau ilgstoši ir līderpozīcijās tādos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, atkarību izraisošo vielu lietošana un vardarbība skolās. Jaunākais pētījums rāda, ka nu tam pievienojusies arī pandēmijas radīta nomāktība.
