Nakts ziņas

Eksperti pozitīvi par Egilu Levitu

Nakts ziņas

Pakaļdzīšanās ar apšaudi Ogrē

Par Rīgas mēru ievēlē D. Turlo

Par Rīgas mēru ievēlēts Dainis Turlais

Rīgas domes deputāti ceturtdien, 30. maijā, par galvaspilsētas mēru ievēlēja līdzšinējo domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāju Daini Turlo ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)).

ĪSUMĀ:

  • Turlo Rīgas mēra amatā atbalstīja 32 deputāti; opozīcija balsojumā nepiedalījās.
  • Sēde ievilkās visas dienas garumā, jo deputāti izmantoja iespēju iztaujāt kandidātu.
  • Turlais domē vadījis korupcijas novēršanas komiteju; apgalvoja, ka neko nezināja par iespējamām nelikumībām domē.
  • Opozīcijas deputāti viņa ievēlēšanu dēvēja par "spļāvienu rīdziniekiem sejā".
  • Ceturtdien bija plānots ievēlēt arī Rīgas vicemēru - šim amatam virzīts "Saskaņas" politiķis Sandris Bergmanis.
  • Taču domes sēde pārtraukta, jo vairāki "Saskaņas" deputāti atteikušies balsot par Bergmani Rīgas vicemēra amatā.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. Par Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Rīgas domes opozīcija iztaujā Turlo un piedalās debatēsEdgars Kupčs
Turlā kandidatūra domes sēdē tika apstiprināta pēc vairāk nekā astoņu stundu stundu ilgas jautājumu un atbilžu sesijas, kuras laikā Rīgas domes deputāti topošo mēru iztaujāja par viņa turpmākajām prioritātēm.

 

Dainis Turlais

Dzimis 1950.gada 24.novembrī Madonā
Precējies - otrā sieva Nadežda Turlā 
Bērni - dēls Gints (dzimis 1975.g.), meita Daina (dzimusi 1993.g.)

Izglītība
1973- beidzis Ļeņingradas Augstāko vispārējo karaspēku virsnieku skolu
1985- beidzis M.Frunzes Kara akadēmiju, komandējošā un operatīvo štābu dienests
1992- beidzis Ģenerālštāba akadēmiju, komandējošā un stratēģisko štābu dienests

Karjera

1969-1991 dienējis PSRS armijā
1985- saņēmis norīkojumu uz Magdeburgu (VDR) armijas štābā par operatīvās daļas virsnieku, nodienējis tur ļoti īsu laiku
1985-1989 dienējis Afganistānā 40.armijas sastāvā (sācis dienestu kā operatīvās daļas vecākais oficieris, beidzis kā armijas operatīvās daļas priekšnieks un 40.armijas štāba priekšnieka vietnieks)
1989.2.- Afganistānu atstājis ar ģenerāļa Gromova 40.armijas pēdējo kolonu
PSRS armijas pulkvedis, saņēmis trīs Sarkanās Zvaigznes ordeņus
pēc Afganistānas dienējis Karpatos

1991-1992 stažējies Bruņoto spēku ģenerālštāba Kara akadēmijā Maskavā
1991- iepazinies ar LR vēstnieku Krievijā J.Peteru, kas piedāvājis atgriezties Latvijā
LR valdība piešķīrusi dienesta dzīvokli un Turlais atgriezies Latvijā

1992-1994 stažējies ASV, Francijā, Anglijā krīžu pārvarēšanas, aizsardzības un drošības problēmu kursos
1992-1994.10.- LR Latvijas Aizsardzības spēku komandieris
1994.10.- Valsts prezidenta padomnieks aizsardzības un stratēģiskās plānošanas jautājumos
1995.12.- iekšlietu ministrs A.Šķēles valdībā
1997.2.- apstiprināts par iekšlietu ministru A.Šķēles sastādītajā MK
1997.6.- demisionējis no Iekšlietu ministra amata pēc Talsos ugunsdzēsēju svētkos notikušās traģēdijas, kurā gājuši bojā 8 bērni. Atgriezies Saeimā kā deputāts.   2002.10.- ievēlēts 8.Saeimā
2009.6.- ievēlēts Rīgas domē no partijas LPP/LC saraksta
2013.6. - kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no "Saskaņas centrs"/"Gods kalpot Rīgai" saraksta; ievēlēts
2017.6. - kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" sarakstā; ievēlēts

Politiskā darbība

1999.12.- uzņemts par savienības "Latvijas ceļš" biedru
2000.9.- izstājies no savienības "Latvijas ceļš"
2001.1.- partijas dibināšanas kongresā ievēlēts par "Mūsu Latvija" priekšsēdētāju, taču nespējis savākt 200 domubiedru, kas būtu gatavi kļūt par partijas dibinātājiem
2002.6.- iestājies Tautas saskaņas partijā
2002.10.- kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" saraksta
2004.2.- izstājies no TSP Saeimas frakcijas un iestājies Latvijas Pirmās partijas frakcijā, kļuvis par Latvijas Pirmās partijas biedru
2006.10.- kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības saraksta
2009.6.- kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no partijas LPP/LC saraksta
2017.4. - Partija "Gods kalpot Rīgai", valdes loceklis.

Turlais līdz šim domē vadījis korupcijas novēršanas komiteju, un tieši šis aspekts ir galvenais opozīcijas iebilžu arguments, jo Rīga patlaban piedzīvo lielākos korupcijas skandālus. Nebijušu politisku un finanšu krīzi domē atzīst arī pati koalīcija.

Rīgas domes opozīcija iztaujā Turlo un piedalās debatēsEdgars Kupčs
Tikmēr pats Turlais, vairāk nekā astoņas stundas atbildot uz opozīcijas deputātu jautājumiem, vairākkārt skaidroja, ka komiteja ir tikai politiskā vara, kas mazināja korupcijas riskus, nevis izmeklēšanas iestāde vai Rīgas kapitālsabiedrību vadītāja.

 

Viņš arī apgalvoja, ka neko nezināja par iespējamām nelikumībām domē un tās struktūrās.

Turlais uzrunā domniekiem solīja, ka viņš plāno strādāt atklāti un nevienu lietu netaisās "risināt pagrīdes ceļā". "Būšu atklāts un ne tik tīkams, bet runāsim par visām lietām atklāti, to es jums visiem solu," sacīja Turlais.

Opozīcijas deputāti viņa ievēlēšanu dēvēja par "spļāvienu rīdziniekiem sejā" un "ņirgāšanos par rīdziniekiem".

Pēc mēra vēlēšanām ceturtdien Rīgas domē paredzētas vicemēra vēlēšanas. Ceturtdien no vicemēra amata atkāpās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR). Viņa vietā bija plānots ievēlēt "Saskaņas" politiķi Sandri Bergmani.

Taču Rīgas domes sēde, kurā bija plānots Bergmani ievēlēt par Rīgas domes vicemēru, ceturtdienas vakarā pārtraukta, jo vairāki deputāti no "Saskaņas" atteikušies par viņu balsot, tostarp Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks. 

Latvijas Televīzijai zināms, ka patlaban domes "Saskaņas" frakcija lemj par kopumā četru deputātu izslēgšanu no frakcijas.

Ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad Rīgas domē valdošā koalīcija zaudētu vairākumu. Vairāki domnieki jau iepriekš pieļāvuši, ka tādējādi tiktu pavērts ceļš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

KONTEKSTS:

Galvaspilsētas pašvaldības valdošās koalīcijas partija "Gods kalpot Rīgai" šonedēļ oficiāli nolēma virzīt Rīgas mēra amatam Drošības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāju, deputātu Daini Turlo. Viņš jau paziņojis, ka prioritātes būs Valsts kontroles ziņojumā konstatēto pārkāpumu novēršana, kā arī diskusija ar opozīciju.

Tā kā trešdien, 29.maijā, Ušakovs paziņoja par atkāpšanos no amata, viņš zaudēja pilnvaras jau trešdien pusdienlaikā, tāpēc ir jāsasauc ārkārtas sēde, kurā ievēlēs nākamo mēru. Ušakovs 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas tika ievēlēts par EP deputātu.

Iepriekšējā koalīcijas partiju vienošanās paredzēja, ka Ušakova ievēlēšanas gadījumā mēra amatu ieņems GKR pārstāvis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt