Nu jau divus gadus mācību process Latvijā notiek neierastos apstākļos, kurus ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Ar tiem jau apraduši gan bērni, gan skolotāji, taču izaicinājumu skolas ikdienā joprojām ir daudz.
"Tā ikdiena ir ļoti ļoti strauja un ļoti neparedzama. Tu nāc uz skolu, tu esi plānojis, ko tu konkrētajā dienā jau darīsi. Un tad no rīta vai vēlu vakarā ir ziņa no vecākiem, ka, lūk, klasē ir kāds pozitīvs saslimšanas gadījums. Uzreiz mainās - ir jāplāno, ka tagad man būs kāds skolēns attālināti," stāsta pamatskolas “Rīdze” direktora vietniece metodiskajā darbā Iluta Asermane.
Covid-19 testus šajā mācību iestādē organizē trīs reizes nedēļā - tie ir divi paštesti un viens kopīgais tests.
"Klašu audzinātājiem tiek izdalīti maisi ar antigēnu testiem, un mēs tos izdalām skolēniem, lai viņi veiktu svētdien vakarā. Pirmdien viņi nāk uz skolu, un ir vecāku apliecinājums, ka testa rezultāts ir negatīvs. Otrdienās antigēna tests jāveic bērniem, kas nav slimojuši un nav vakcinēti. Trešdienās antigēna tests ir jāveic tiem bērniem, kuri ir slimojuši un ir vakcinēti. Ceturtdien klase veic pūļa testu, bet testu neveic tie bērni, kuriem nav pagājušas agrāk tās bija sešas nedēļas, tagad tas ir mainījies - neveic tie bērni, kuriem nav pagājis šis pēcslimības periods. Un šādi te 30-32 skolēniem. Jā, mēs veidojam sarakstus, lai pašām nesajuktu, lai zinātu, kurā brīdī kuram nodot, iedot šo testu," skaidro Asermane.
Lēmumu par to, vai mācību darbs notiek klātienē vai attālināti, katra mācību iestāde nosaka pati, individuāli izvērtējot situāciju. Turklāt attālināti var mācīties gan tikai viena klase skolā, vai pat tikai daļa no tās.
Attālināto mācību procesu vieglāku padarījušas dažādas viedās tehnoloģijas, bet tās diemžēl nav pieejamas visās klasēs.
"Un diemžēl ir kolēģes, kas sēž attālinātajā mācību procesā - dalītajā, kur vieni ir klātienē, vieni - attālināti un raksta ar peli ekrānā, lai arī tas mājas bērns redz un saprot, ko no viņa prasa. Un tas ir sevišķi otrajā klase, pirmajā, kur, patiesībā, skolotāja paraugdemonstrējums ir tāds viens no vadošajiem rādītājiem - burtu pareizrakstība. Par ko tad mēs šeit vispār varam runāt, ja?" turpina Asermane.
Skolas pārstāve vērtē, ka šāds mācību process ietekmē izglītības kvalitāti. Un īpaši sāpīgi tas skar nupat ieviesto kompetenču izglītību.
"Skolotāja ikdiena ir viena skriešana, testēšana, apzināt, kurš šodien ir karantīnā. Tu saņem ziņas, tev uzreiz ir vadībai jānodod informācija, kas būs karantīnā. Tā ir milzīga ķēde! Un bieži vien - kur tad paliek tas mans mācību process? Jo mēs šobrīd vairāk nodarbojamies ar organizatoriskiem jautājumiem!" uzsver Asermane.
Skolotāja uzskata, ka lielu slogu no pedagogu pleciem noņemtu tieši skaidrība par to, kādam mācību procesam gatavoties.
"Teiksim, tad būtu daudz kvalitativāk tas mācību process, ja visi būtu vai nu klātienē vai attālināti, jo šobrīd, patiesībā, ir tāda raustīšanās," atzīst Asermane.
