Pagaidām vien neliels skaits Ukrainas bēgļu bērnu vēlas mācīties Daugavpils skolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Daugavpilī pašlaik vien neliels bērnu skaits no Ukrainas vēlas un ir gatavi sākt mācības Daugavpils skolās. Vieni ir izlēmuši, ka turpinās mācības Ukrainā – tālmācībā, citi vēl domā. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde atzīst, ka, beidzoties skolēnu brīvdienām, būs labāk redzams, kā skolēni no Ukrainas spēs iejusties skolās un kā skolotājiem labāk organizēt mācību procesu.

Pagaidām vien neliels skaits Ukrainas bēgļu bērnu vēlas mācīties Daugavpils skolās
00:00 / 04:25
Lejuplādēt

Daugavpils Izglītības pārvalde pašlaik zina par 70 bērniem, kuri pilsētā ieradušies no Ukrainas. Viņu vidū gan tie, kurus uzņēmusi pašvaldība, nodrošinot dzīvesvietu, gan tie, kuri dzīvo pie draugiem un radiem. Iesniegumu skolās vai pirmsskolas izglītības iestādēs gan nav daudz.

"Iesniegumi no četriem bērniem, kuri mācīsies mūsu pirmsskolas izglītības iestādēs, un septiņi iesniegumi par izglītības ieguvi Daugavpils pilsētas skolās.

Šobrīd viena daļa šo bērnu un vecāku vēl pieņem lēmumu par to, vai viņi to darīs Latvijas izglītības sistēmā, jo no 14. datuma Ukrainas puse piedāvā tālmācības iespējas. Un viņi šobrīd izvērtē, vai viņi dosies uz mūsu skolām vai izmantos Ukrainas tālmācības iespējas," stāstīja Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.

Pašlaik pilsētā divas skolas – Daugavpils Centra vidusskola un Daugavpils 10. vidusskola – ir tās, kurās uzņemti skolēni no Ukrainas.

Daugavpils 10. vidusskolā jau kopš pagājušās nedēļas mācās divi bērni no vienas ģimenes – ceturtajā un astotajā klasē. No sākumā šķitis, ka bērnu skaits varētu būt 24. Taču, kā būs tālāk, grūti teikt.

Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna stāstīja: "Viena daļa vecāku vēl domā, ko bērni darīs – vai turpinās tālmācību vai nāks uz skolu. Vairākas ģimenes, īpaši tās, kur ir pirmklasnieki, tie plāno pēc brīvlaika nākt uz skolu mācīties un pat izteica vēlmi, lai mācības būtu latviski uzreiz. Ar domu, ka viņi turpmāk varētu palikt Latvijā dzīvot. Bet neskaidru variantu ir daudz, jo cilvēki laikam paši nav sapratuši, kur nokļuvuši, kā nokļuvuši un ko tālāk darīt!"

Direktore stāstīja, ka viņu skolā bērni no Ukrainas saprot krieviski. Tomēr ir izskanējušas bažas no Daugavpils skolēnu vecākiem, ka stundās tagad tiks vairāk runāts krievu valodā.

"Jau bija tādas zināmas bažas no vecāku puses, ka tagad mazāks būs latviešu valodas procents.

Loģiski, ka to nedrīkst mazināt. Ir kaut kā jāpakārto vairāk uz individuālajām konsultācijām. Protams, papildu nodarbību stundas nedēļā – divas, trīs noteikti latviešu valodai, lai varētu bērni orientēties mācību materiālā. Mēs rakstām pieteikumu arī pašvaldībai par papildu nodarbībām latviešu valodai. Ir solīts valsts atbalsts, bet pagaidām nesaprotam, kādā veidā tas būs, jo, kamēr informācija nav saskārusies ar praktiskajām norisēm, viņa izskatās savādāk  nekā pēc tam, kad sāk jau kaut kas praktiski notikt," stāstīja direktore.

Kā uzsvēra Izglītības satura nodaļas vadītāja Sprindžuka, katrs gadījums ir individuāls. Iespējams, kādam skolēnam būs nepieciešams atbalsts ar datortehniku, lai varētu mācības notikt tālmācībā, citam būs jāpalīdz ar interneta pieslēgumu. Taču, mācoties Daugavpils skolās, valodas barjeras dēļ varētu palīdzēt arī bērnu mammas.

"Mēs esam gatavi izmantot viņu māmiņu palīdzību, kuru mēs varētu organizēt kā skolotāju palīgus, kas būtu tulki, kuri varētu līdzēt šo mācību programmu apgūt. Ir grūtības tajā, ka izglītības vecums Ukrainā ir savādāks. Viņi mācās no sešiem gadiem un līdz 11. klasei. Mums ir no septiņiem gadiem līdz 12.klasei. Un otra problēma viņiem ir 12 ballu vērtēšanas sistēma. Tā ir zināma salāgošana ar mūsu sistēmām, tādēļ laikam viņi šobrīd vairāk izpēta to iespēju iegūt izglītību tālmācībā tieši no Ukrainas puses," norādīja Sprindžuka.

Pašlaik  ir daudz neskaidru jautājumu par mācību procesu: par to, cik daudz būs skolēnu un cik veiksmīgi Ukrainas bērniem izdosies iejusties jaunajās skolās.

KONTEKSTS:

Divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti