Viņš stāstīja, ka barikādes tika veidotas, lai atturētu, nevis uzbruktu. "Lai pretinieks padomātu, ko tas viņam maksās," skaidroja Kostanda.
Barikādes aizsprostoja Vecrīgas ielas, lai tajās nevarētu izmantot bruņutehniku. "Būtu ar kājām tad jāiet iekšās un jānostājas aci pret aci," papildināja Kostanda.
Viņš uzsvēra, ka cilvēki bija gatavi maksāt pašu augstāko maksu – atdot savu dzīvību.
Atbildot uz jautājumu, kas viņam saistās ar barikādēm, Kostanda nodziedāja pāris rindiņas no tautasdziesmas "Div' dūjiņas".
Šo dziesmu dziedājuši strēlnieki, kad viņiem bija jāaizstāv Latvija pagājušā gadsimta sākumā. Un arī 1991. gadā, kad sākās gatavošanās barikādēm, jaunieši sāka dziedāt šo dziesmu. Pēc Kostandas teiktā, cilvēki izdomāja, ka Latvija jāaizstāv un nevar "palikt sētiņā". Kostanda arī aicināja cilvēkus turēt galvas augšā un atcerēties notikumus.
KONTEKSTS:
Trešdien pieminām 30. gadskārtu kopš Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. 1991. gada janvārī, pēc Padomju armijas un iekšlietu vienību uzbrukuma Viļņas TV centram, barikādes tika būvētas arī Rīgā. Tolaik 50 tūkstoši cilvēku ilgāk nekā nedēļu aizstāvēja pirms nepilna gada atjaunoto Latvijas neatkarību. Barikādes uzbūvēja no betona blokiem, kā arī novietoja smago tehniku ap stratēģiski svarīgām vietām - Augstāko padomi, Ministru padomi, Latvijas Radio Doma laukumā un televīzijas centru Zaķusalā. 20. janvārī pirms 30 gadiem pie Iekšlietu ministrijas apšaudē dzīvību zaudēja pieci cilvēki, bet citi guva ievainojumus. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās.
