Šobrīd, lai iegūtu trūcīgas personas statusu ienākumi ģimenei uz personu nedrīkst pārsniegt 128 eiro un ienākumos ieskaita arī ģimenes valsts pabalstu.
Ar gada sākumu ģimenes valsts pabalstu palielināja – par pirmo bērnu tas ir 11 eiro, par otro bērnu tas ir divreiz, bet par trešo bērnu trīsreiz lielāks. Tieši līdz ar pabalsta palielināšanu krities trūcīgo personu skaits – no 65 tūkstošiem līdz 60 tūkstošiem. Tomēr Labklājības ministrija uzsver, ka joprojām ir pietiekami augsts nabadzības risks tieši ģimenēm ar bērniem, tāpēc šo pabalstu nevajadzētu ienākumos ņemt vērā.
„Tātad palielinoties ģimenes valsts pabalstam, ir ģimenes ar bērniem, kuras vairs neklasificējas trūcīgās personas statusam. Un tātad mēs saskatām riskus jau arī šobrīd. Pēc statistikas datiem, kopējais trūcīgo personu skaits samazinās. Un tieši skaitoties bērnu skaitu, arī tas samazinās,” skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska.
„Tas mums liek izdarīt secinājumu, ka ir ģimenes ar bērniem, kuras palielinātā ģimenes valsts pabalsta dēļ vairs neklasificējas trūcīgās personas statusam,” saka ministrijā.
Trūcīgās personas statuss ļauj saņemt dažāda veida atbalstu gan no pašvaldībām, gan valsts līmenī, piemēram, attiecībā uz elektroenerģiju un īpašuma nodokli.
Tomēr pret šo ieceri bija Latvijas Pašvaldību savienība un arī Latvijas lielo pilsētu asociācija. Tās pārstāve, Ventspils sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe norādīja, ka šis pabalsts ir ģimenes reāli ienākumi – nauda ģimenei.
„Tātad, ja mēs tos neņemam vērā, tad lielā daļā gadījumu mēs vēl maksājam garantētā minimālā ienākuma pabalstu, tad jau tas ir dubultā. Tā kā pareizi ministrija 2011.gadā, grozot šo normu – pirms tam bija, ka neņem vērā, ministrija pamatoja, ka ir dubultā aplikšana šo normu izņēma. Tātad tas ir dubultais pabalsts,” pauda Kaņepe.
Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska komisijas sēdē norādīja, ka 2011. bija krīzes gads, tāpēc šādu lēmumu toreiz pieņēma: „Un vienlaikus varbūt esiet tik laipni un piebilstiet, kādu sveicienu Latvija saņēmusi no Eiropas.”
Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) lūdza Labklājības ministrijas pārstāvi atgādināt arī Eiropas Komisijas rekomendācijas. „Latvija saņēmusi rekomendāciju saistībā ar nabadzības mazināšanu: vērst uzmanību uz sociālās palīdzības sistēmas reformu, kas, protams, jau ir iesākuma stadijā Latvijā. Protams, vēršot arī uzmanību, ka līdz šī reforma sāks darboties, kas plānots ar 2017.gadu, darīt maksimāli visu iespējamo, lai domātu par ģimenēm ar bērniem un nabadzības mazināšanu,” skaidroja Skrodele-Dubrovska.
Tiesa, „No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa norādīja, ka, pieņemot ministrijas virzītos grozījumus, tiks paplašināts pašvaldību klientu loks. Līdz ar to pašvaldībām atkal būs jāpārskata līdzekli.
Tomēr komisijas deputāti atbalstīja priekšlikumu neņemt vērā ģimenes pabalstu kā ienākumu daļu, nosakot trūcīgas personas statusu.
