Panorāma

Aizliedz piketu pret Covid-19 ierobežojumiem

Panorāma

Veikalos drūzmēšanās pirms preču ierobežojumiem

Pieaug mediju patēriņš

Nekritiski dalās ar viltus ziņām, daudzi tām notic – pandēmija izgaismo krīzi medijpratībā

Covid-19 raisītais pandēmijas laiks ir izgaismojis milzīgu problēmu Latvijas iedzīvotāju medijpratībā – mēs neprotam kritiski izvērtēt informāciju un objektīvas ziņas neatšķiram no tendencioziem safabricējumiem. Taču sabiedrība tagad arī neslēpj, ka tai nepietiek prasmju un spēju informāciju izvērtēt. Un šajā laikā medijpratības trūkumi izgaismojas kā smagas sekas pandēmijai, jo viltus ziņu iespaidā daudzi neievēro ierobežojumus, audzējot saslimušo statistiku un liekot paildzināt ierobežojumus.

Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informāciju un tās avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, satura kritiskam izvērtējumam, objektīvas informācijas atšķiršanai no tendenciozas.

Nekritiski dalās ar viltus ziņām, daudzi tām notic - pandēmija izgaismo krīzi medijpratībāEdgars Kupčs

Šonedēļ tūkstošiem iedzīvotāju saziņas vietnē "Whatsapp" ir dalījušies ar uzņēmuma "Tilde" runas tehnoloģiju rīkā sagatavotu informāciju, kas radīta, rakstītu tekstu pārvēršot balsī. Daudzi tajā atpazinuši ilggadējo Latvijas Radio darbinieci Sandru Glāzupu, raisot asociācijas ar Latvijas Radio saturu, taču šī informācija ir izdomāta un traktējama kā viltus ziņas, pat ja sākotnēji izplatīta kā joks.

Ar tūkstošiem viltus ziņu ik dienu sastopas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re: Baltica" projekta "Re: Check" vadītāja Evita Puriņa. Pēc viņas domām, "Facebook" dezinformācijas izplatīšanai tiek izmantots apzināti, jo cilvēki šajā platformā uzturas.

Nu jau kādu laiku "Facebook" lietotāji visvairāk dalās ar viltus ziņām, kas saistītas ar pandēmiju. Puriņa uzsvēra, ka pandēmija ir izgaismojusi milzīgu sabiedrības daļu, kas ir mediju nepratīga.

"Tam šobrīd jau ir nopietnas sekas. Līdz šim tā bija tāda teorētiska spriedelēšana – medijpratība ir svarīga. Bet tās sekas jau pārāk neapzinājās. Tagad mēs redzam, ka tas izpaužas ierobežojumu neievērošanā, neticēšanā vakcīnām, kas reāli varētu mūs no šīs situācijas izpestīt.

Milzīgs skaits cilvēku ik dienas pilnīgi nekritiski dalās ar informāciju, kurai vispār nav nekādu avotu, kas bieži ir tādā "viena tante teica" līmenī," stāstīja Puriņa.

Turklāt lielāko daļu informācijas, pirms ar to dalīties tālāk, varētu pārbaudīt ar pāris klikšķiem internetā.

"Ja mēs atceramies feldšeri Marinu, tad tie video aizgāja vienkārši zibenīgi. Pāris dienu laikā tur bija daudzi jo daudzi tūkstoši skatījumu. Bet, ja tu sāc klausīties, kas tajā video tika pateikts. Tur faktoloģisku pierādījumu vispār nebija tiem apgalvojumiem. Tie bija pilnīgi no gaisa rauti par to, ka paziņa vai draugs miljonārs no Anglijas teica, ka tur no vakcīnu izmēģinājumiem miruši daudzi cilvēki un pārējie padarīti par kropļiem. Cilvēki ar šādām lietām dalās," norādīja Puriņa.

Šonedēļ, piemēram, pāris dienās 12 tūkstoši "Facebook" lietotāju dalījušies ar viltus ziņu, ka Covid-19 testi ir nederīgi, jo pozitīvu rezultātu tie rādot arī limonādē.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore un Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne pētījumā secinājusi, ka atšķirībā no situācijas iepriekš tagad sabiedrība pati atzīst, ka neprot analizēt informāciju.

Viņa pastāstīja, ka iepriekš cilvēki Latvijā bija diezgan pārliecināti par savām spējām atpazīt viltus ziņas, bet tagad katrs piektais atzīst, ka tā viņam ir problēma.

Nekritiskā dalīšanās ar viltus ziņām parāda sabiedrības neticību valdībai un tās vēstījumiem medijos, bet, otrkārt, medijpratība ir nenovērtēta izglītības sistēmā, uzskata projekta "Re: Check" vadītāja Puriņa.

"Nu, tiešām gribas burtiski kliegt – cilvēki, domājiet par to, lūdzu, skolās, lieciet to iekšā jau no pirmajām klasēm! Tas, acīmredzot, ir vienīgais risinājums,

un šobrīd mēs redzam, pie kādām sekām tas var novest, ka tas nav tikai kaut kāds viens mācību priekšmets vai vienas zinības. Tā ir problēma ar dziļām un tālejošām sekām," uzsvēra Puriņa.

Ar mērķi veicināt pedagogu izpratni par medijpratību, paplašināt zināšanas, prasmes un kompetences medijpratības mācīšanai izglītības iestādēs ceturtdien Kultūras ministrija rīko semināru pedagogiem.

Medijpratība trīs gadu laikā pieaugusi par 23%

Salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību pieaugusi par 23%, liecina Kultūras ministrijas (KM) kopā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru "Latvijas Fakti" veiktais pētījums. Šogad interesi par medijpratību apliecināja vairākums pētījuma dalībnieku – 58%, kas ir par 23% vairāk nekā 2017. gadā.

Sabiedrībā vairojas arīdzan bažas jeb pašvērtējums par spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas – 18% aptaujāto (+7% salīdzinājumā ar 2017. gadu) Latvijas iedzīvotāju savas spējas atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas vērtē kritiski, norādot, ka pietrūkst kompetences šajā jautājumā. Savukārt 29% aptaujāto (+7% salīdzinājumā ar 2017. gadu) ir saskārušies ar negatīvu pieredzi mediju izmantošanā, par to, ka noticējuši nepatiesai informācijai, saprotot tikai vēlāk.

Tāpat kā pirms trijiem gadiem arī šobrīd visaugstākās Latvijas iedzīvotāju gaidas attiecībā uz medijpratības stiprināšanu ir vērstas mediju (TV, radio, interneta un drukāto mediju) virzienā – 43% aptaujāto prasmes kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju saņemtu no pašiem medijiem. Tiem seko izglītības iestādes (13%), bibliotēkas (9%), semināri un konferences (8%) u.c. publiski pasākumi (7%).

KM informēja, ka daudz darba ieguldīts sabiedrības medijpratības uzlabošanā, tostarp apmācot arī pedagogus un bibliotekārus. Ministrija arī vērš uzmanību, ka finansējums – vidēji 20 000 eiro gadā - kas paredzēts Latvijas sabiedrības medijpratības sekmēšanai, nav pietiekams un būtu palielināms. Tāpat turpināms aizsāktais darbs Mediju atbalsta fondā paredzot projektu konkursus melu dekonstrukcijā, mediju kritikā un medijpratības veicināšanā.

Ministrijā norādīja, ka Latvijas sabiedrībai raksturīgs augsts uzticēšanās līmenis sabiedriskajiem medijiem, turklāt šī uzticēšanās aizvien pieaug. Populārākie mediji ziņu un jaunumu ieguvei Latvijā ir Latvijas sabiedriskā televīzija un interneta portāls ''Delfi''. Populārākais ziņu raidījums Latvijā ir LTV1 “Panorāma,” arī Latvijas Radio savā tirgus segmentā ir sabiedrības uzticēšanās līderis. Savukārt par populārāko izklaides mediju Latvijas sabiedrība atzinusi TV3.

KM valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Selga Laizāne uzsvēra, ka rādītāji liecina par nepieciešamību turpināt sabiedrisko mediju attīstīšanu. Tādēļ bažas vieš, ka aizvien neatrisināts un no ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesa ir atkarīgs sabiedrisko mediju finansēšanas jautājums.

Pētījums “Latvijas iedzīvotāju medijpratība” pēc KM pasūtījuma veikts laika posmā no 9. oktobra līdz 19. oktobrim, tirgus un sociālo pētījumu centram “Latvijas Fakti” pēc stratificēta nejaušības principa respondentu dzīvesvietās aptaujājot 1001 visu Latvijas reģionu pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 15 – 74 gadiem.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt. Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Covid-19 dēļ ierobežojumi slimības izplatības samazināšanai pakāpeniski tiek pastiprināti, piemēram, brīvdienās ļaujot pārdot tikai pirmās nepieciešamības preces, jo cilvēku saslimstība nemazinās. Epidemiologi, mediķi un politiķi aicinājuši cilvēkus ievērot ierobežojumus, lai pēc iespējas mazāk ciestu gan ekonomika, gan arī pašu veselība.

Vienlaikus sociālajos tīklos ir izplatīta dezinformācija, kas aicina iedzīvotājus Covid-19 ierobežojumus ignorēt. Psihoterapeiti norāda, ka cilvēki bailēs un neziņā pievēršas manipulētājiem, kuri izplata dažādas sazvērestības teorijas. Notikuši pat protesti pret Covid-19 ierobežojumiem, kuru dalībniekus sodīs par pārkāpumiem. Eksperti kritizējuši valdības komunikāciju ar sabiedrību šajā laikā, norādot, ka daļa sabiedrības nav sasniegta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt