Sadaļas Sadaļas

Viedokļu līderi: Covid-19 krīzē valdība nav pratusi uzrunāt visu sabiedrību, radot augsni manipulatoriem

Ja mēs kā sabiedrība neievērosim valstī noteiktos ierobežojumus, tie un varbūt pat vēl stingrākā formā turpināsies arī nākamajā gadā, liekot atcelt gan ikdienas sarīkojumus, gan tādus lielus pasākumus kā hokeja čempionāts vai dziesmu svētki. Tā iedzīvotājus brīdina un baida amatpersonas. Taču valsts vadība nav spējusi visu sabiedrību uzrunāt saprotami, un tāpēc ir radīta augsne neziņai, bailēm un manipulatoriem, norādīja Latvijas Radio uzrunātie viedokļu līderi.

Ieilgusī Covid-19 raisītā pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir nokaitinājuši lielu daļu Latvijas sabiedrības, kas līdz šim sociālajos tīklos briedušās dusmas nu gatavojas iznest ielās, pulcējoties protestos par spīti 25 cilvēku ierobežojumam un paužot nepatiku pret masku valkāšanu, gaidāmo vakcināciju un citām sekām, kas izriet no valsts centieniem tikt galā ar Covid-19 izplatību.

Tas viss parāda, ka augstāko amatpersonu komunikācija ar sabiedrību ir nogājusi greizi, daļu savā varā ļaujot pārņemt manipulatoriem un līderiem, kas Latviju pozicionē kā neizdevušos valsti. Tā notiekošo raksturoja augstskolu pētnieks un starptautisko notikumu apskatnieks Imants Frederiks Ozols, kā galveno kļūdu minot faktu, ka valdības vadītājs krīzes komunikāciju nav ņēmis savās rokās.

"Otrs klupšanas akmens ir absolūti atšķirīgi menedžmenta stili,

kur Viņķeles kundze ir tāds "mūsu cilvēks" ar izteikti kontrolējošo tādu komunikāciju stilu, kur viss ir pakļauts viņai. Savukārt Kariņa kungs ir tāds izteikti amerikāniskas, brīvas, deleģējošas menedžmenta skolas pārstāvis un ļoti paļaujas uz tiem cilvēkiem, profesionāļiem. Un te rodas tā situācija - šī te nepieskatītā krīzes komunikācija, kur varbūt no veselības resora puses mēs neesam pateikuši neko lieku, neko aplamu," stāsta Ozols.

Viedokļu līderi: Covid-19 krīzē valdība nav pratusi uzrunāt visu sabiedrību, radot augsni manipulatoriemEdgars Kupčs

Bet valdība nav pratusi iesaistīt sabiedrību, nepasakot tai sadzirdamas lietas – ka ne tikai prasa ierobežot savu brīvību, bet ka iedzīvotāji ir līdzvērtīgi partneri krīzes pārvarēšanā.

"Man nevis ir jādzird tas, ka, ja es nedarīšu pareizi, būs vēl sliktāk, kas ir šī brīža komunikācijas tonis. Bet - kas ir šie elementi, kā es pats viņus varu noteikt, kā es varu uzlabot šo situāciju, ko tieši es varu darīt. Man ir jāsadzird, kā valdība arī saprot manas rūpes, un tas jau nenozīmē, tikai paziņo to, ka nauda būs, mēs naudu dosim," savu viedokli pauž Ozols.

Mūziķis Ralfs Eilands, vērojot sabiedrībā augošo neapmierinātību, ar ko politiķi netiek galā, vērtēja, ka valdība vispār ir noslinkojusi Covid-19 atelpas laikā radīt jēdzīgu komunikācijas plānu. Piemēram, jau savlaicīgi pateikt, kādi ierobežojumi sagaidāmi pie konkrēta saslimušo skaita un kādas kompensācijas dos pretī.

Eilands norādīja uz emocionāli jūtīgākiem cilvēkiem, kuru darbu Covid-19 ir ietekmējis. 

"Ieraugot Kariņu televīzijā, viņi bez maz vai dzer nervu zāles, jo nav bijis brīdinājumu par to, kāds ir plāns," sacīja mūziķis.

Cilvēki baiļu un neizpratnes dēļ paliek agresīvi un kašķējas savā starpā internetā, tomēr Eilands nevaino tikai sabiedrību. Pēc viņa domām, šoreiz akmens ir arī valdības lauciņā.

Radio un televīzijas personība un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare domā, ka valdība pati nav bijusi gatava šādai ārkārtas situācijai, kas pielīdzināma kara apstākļiem, bet bez kara. Viņa uzskata, ka, pirmkārt, valsts vadība nav sapratusi, ka cilvēki ir ļoti dažādi ar atšķirīgām informācijas uztveres spējām, bet, otrkārt, pietrūkst viena un konkrēta krīzes vadītāja.

Sipeniece-Gavare norādīja, ka cilvēki ar labāku izglītību saprot, ka Covid-19 laiks ir jāpārlaiž, atmetot savas intereses, rēķinoties ar zaudējumiem. Un tad vēl ir cilvēki, kuriem nav tik labas izglītības, kuriem, iespējams, ir nestabila psihe - viņi reaģē citādi.

Sipeniece-Gavare uzskata, ka premjeram un īpaši Valsts prezidentam pietrūkst padomnieku un speciālistu, kas pārvalda cilvēku psihi nestandarta situācijās. Tādējādi ar cilvēkiem, kuri jūtas dezorientēti, var manipulēt tie, kuri savukārt jūtas labi haosā - piemēram, Aldis Gobzems.

Uzrunātie viedokļu līderi atzīst, ka sabiedriskā doma ir nokaitēta, bet to risināt varētu sākt ar jēdzīgu līdera komunikāciju, kas uzrunā visu sabiedrību. Turklāt mūsu amatpersonas varētu biežāk pieminēt situāciju citās valstīs, kas arī pārvar šo laiku, jo salīdzināšana ļautu saprast, ka pie mums situācija nav tā kritiskākā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt