Piektdien, 18. janvārī, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno plašāk informēt par šo lēmumu.
KONTEKSTS:
2018. gada 9. novembrī NMPD izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā. Tas bija saistīts ar to, ka dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki. Mediķi brīvdienās lūdza sasaukt krīzes vadības padomi, bet premjers nolēma to nedarīt un pieprasīja veselības ministres paskaidrojumus.
Ārkārtas situācija nozīmē to, ka dienests varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. Tādi izsaukumi varētu būt sīkas traumas, paaugstinātas temperatūras gadījumi, nedaudz paaugstināts asinsspiediens. NMPD lēš, ka atalgojuma palielināšanai no 2019. gada būs vajadzīgi apmēram astoņi miljoni eiro gadā un vēl četri miljoni – virsstundu apmaksai.
Situācijas uzlabošanai NMPD varētu paplašināt ārstniecības personu loku ar diplomētiem ārstiem, kuri var vadīt NMPD brigādes. Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijā ideju kritizē bažās par to, ka mazināsies pakalpojuma kvalitāte.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ārkārtas medicīniskā situācija ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī ir tādā gadījumā, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.