Rīta intervija

Ādažu mērs Māris Sprindžuks par deinstitucionalizācijas plāna projektiem

Rīta intervija

LRSP pārstāve Dace Bluķe par atbalsta programmu radošajām personām

NMPD vadītāja Liene Cipule par neatliekamās palīdzības krīzi

NMPD ārkārtas medicīniskās situācijas dēļ sola stingrāk šķirot izsaukumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Līdz ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālajā centrā ārkārtas medicīnisko situāciju, kas izsludināta darbinieku aizplūšanas dēļ, dienests sola stingrāk šķirot izsaukumus un mudina pacientus vairāk pašiem vērsties pie ģimenes ārstiem un slimnīcās.

NMPD vadītāja Liene Cipule intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja, ka brīvdienās dienests vairāk koncentrējās uz steidzamiem izsaukumiem. Vienlaikus gan aizvien nācies doties uz izsaukumiem situācijās, kas pacientiem nav dzīvībai un veselībai bīstamas.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu NMPD vadītāja solīja, ka izsaukumu šķirošana būs stingrāka. Ārkārtas situācijas vadības grupa izstrādājusi kritērijus un rīcību, lai informētu pacientus par to, kur viņi var saņemt palīdzību.

Pacientus mudina pašiem doties pie ārstiem un slimnīcās, kā arī konsultēties ar mediķiem telefoniski.

Intervijā Latvijas Radio Cipule atzina, ka

NMPD resursu trūkums ir ilgstošs un tas jau iepriekš balansējis uz robežas par ārkārtas situācijas izziņošanu.

Taču šoreiz situāciju pasliktināja “paziņojumi, ka varētu nenotikt algojuma palielināšana [mediķiem]”. Turklāt dienestā šajā gadā esot strādāts pie tā, lai mazinātu virsstundas un pārietu pie normālā laika: "Samazinoties stundu skaitam, darbinieks saņem mazāku atalgojumu."

“Tas viss radīja stresa vidi, kurā paziņojumi par iespējamu algas nepalielināšanu jeb neskaidrību ar atalgojuma pieaugumam, radīja darbinieku rīcību. Tas bija grūdiens. Lai apturētu šo vilni, kas varēja izvērsties vēl lielāks, tika pieņemts šis lēmums. Un tas mums no citām pozīcijām ļaus veikt pārrunas ar ministriju,” skaidroja Cipule.

Dienesta vadītāja pastāstīja, ka martā bija iesniegusi ziņojumu par situāciju dienestā. Viņasprāt, ministrijai vajadzēja dot skaidrākus signālus par to, ka atalgojums varētu pieaugt un ka izdarīts viss maksimālais, lai tas tā notiktu.

Brīvdienās pēc ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšanas jauni darbinieku atlūgumi nav saņemti.

Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība Valsts prezidentam un Saeimas spīkerei adresētajā vēstulē norāda, ka ārkārtas situācijas, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana NMPD, cēlonis ir pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.

Arodbiedrība arī uzsver, ka

nepieciešamas “stingras politiskās garantijas”, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu papildu līdzekļi veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai kopumā aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

KONTEKSTS:

9.novembrī NMPD izsludinājis ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā. Tas saistīts ar to, ka dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki.

Ārkārtas situācija nozīmējot to, ka dienests varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. Tādi izsaukumi varētu būt sīkas traumas, paaugstinātas temperatūras gadījumi, nedaudz paaugstināts asinsspiediens.

NMPD lēš, ka atalgojuma palielināšanai no nākamā gada būs vajadzīgi apmēram astoņi miljoni eiro gadā un vēl četri miljoni – virsstundu apmaksai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti