ĪSUMĀ:
- NMPD darbinieki slodzes un zemā atalgojuma dēļ izvēlas aiziet no darba dienestā;
- Ārkārtas situācija nozīmē, ka NMPD Rīgas reģionā varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību;
- Situāciju sarežģī neskaidrība ar mediķu algu palielināšanos no nākamā gada;
- Darbu NMPD pamest varētu arī darbinieki reģionos.
Viņa pauda, ka pēdējo dienu laikā Rīgas reģionā atlūgumus par dienesta atstāšanu uzrakstījuši 15 darbinieki un vairāki citi informējuši par nodomu rīkoties līdzīgi. Cipule atzina, ka šie darbinieki aiziet no veselības aprūpes kā tādas. Darbinieki dodoties strādāt uz "Statoil" uzpildes stacijām, uz "Maxima" noliktavām, un galvenie iemesli šādai rīcībai ir nesamērīgā slodze un zemais atalgojums.
"Dienests izjūt neskaidrību attiecībā uz atalgojuma palielināšanu nākamajā gadā. Kā arī visa šī gada laikā dienesta darbinieki bijuši iesaistīti pārejas procesā no normālā pagarinātā darba laika uz normālo darba laiku. Tas ievieš ļoti spēcīgas korekcijas dienesta darbā. Tādēļ mēs esam pieņēmuši lēmumu - lai varētu nodrošināt dienesta darbu tādā pašā apjomā un kvalitātē, veikt pasākumus, kas nozīmētu pastiprinātu izsaukumu šķirošanu. Pēc būtības tas nozīmētu biežāku trešās vai ceturtās šķiras izsaukumu atteikumus," teica Cipule.
Ārkārtas situācija nozīmējot to, ka dienests varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. Tādi izsaukumi varētu būt sīkas traumas, paaugstinātas temperatūras gadījumi, nedaudz paaugstināts asinsspiediens. Šādus jautājumus dienests vispirms aicinās risināt ar ģimenes ārstiem. Neatliekamo medicīnisko palīdzību dienests turpinās sniegt.
Cipule arī atklāja, ka līdzīga situācija ir Zemgales reģionā, kur vairāki mediķi teikuši, ka gadījumā, ja no nākamā gada 1. janvāra netiks sagaidīts solītais algu pieaugums, arī viņi pametīšot darbu NMPD. "Kāpēc novembris ir tas mēnesis [kurā izsludināta ārkārtas situācija]? Tāpēc, ka novembrī mēs stādām grafikus uz nākamo janvāri. Ja tagad darbinieki pieņem lēmumus, viņiem pēc likuma mēnesis ir jānostrādā, tādēļ šī krīze ir iestājusies tieši tagad. Mēs noteikti runāsim ar Veselības ministriju, vērsīsimies pie esošā Ministru kabineta. Iesniegsim viņiem datus un rādītājus par to, kādā situācijā ir dienests," sacīja Cipule.
NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs akcentēja, ka NMPD Rīgas reģionā saņemot 15 līdz 20 izsaukumu diennaktī, kas neesot adekvāta slodze. Brigādes dodas arī uz izsaukumiem citos reģionos, un pērn vien tādu gadījumu bijis vairāk nekā tūkstotis. "Darbinieku trūkums ir visos reģionos, citur ir zemāka slodze. Šāda situācija ir visā Latvijā. Kā to risināt? Nepieciešams samazināt slodzi un palielināt atalgojumu," teica Roshofs.
Roshofs arī stāstīja, ka mediķi ir ļoti konkurētspējīgi, zina valodas un 738 eiro viņiem nav adekvāts atalgojums. "Mēs braucam uz katru izsaukumu kā uz nezināmo, strādājam sabiedrības labā. Notiek smagas traumas, krimināla rakstura uzbrukumi brigādēm. Ja mēnesī ir apmēram četri uzbrukumi brigādēm, tas nav normāli," teica Roshofs.
Par ārkārtas medicīnisko situāciju tiek uzskatīta tāda situācija, kas rodas ārstniecības iestādēs, pašvaldību administratīvajās teritorijās vai valstī gadījumā, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam. Rīgas reģionā strādā 730 mediķi un 254 autovadītāji.
NMPD lēš, ka atalgojuma palielināšanai no nākamā gada būs vajadzīgi apmēram astoņi miljoni eiro gadā un vēl četri miljoni – virsstundu apmaksai. Veselības ministrijā norāda, ka lai arī pēdējos divos gados nozarē noticis ievērojams finansējuma pieaugums, situācija aizvien nav vienkārša. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane - Ūmbraško intervijā Latvijas Radio norādīja, ka no ministrijas puses jautājums par virsstundu piemaksām ir daļēji atrisināts.
"Nākamajā gadā finansējums budžetā mums ir. Līdz ar to finansējums virsstundām mums ir nodrošināts. Tas, ko mēs esam pieprasījuši - atalgojuma palielināšanu nākamajiem trīs gadiem, katru gadu par 20%. Taču to skatīs tikai jaunā valdība. Pirms vēlēšanām visi solīja, ka veselības nozare būs prioritāte," teica Mūrmane - Ūmbraško.
KONTEKSTS:
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Ieceri atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu par riskantu nosaukusi ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība). Iepriekš intervijā Latvijas Radio viņa norādīja, ka šādas rīcības rezultātā 300 miljonu eiro apmērā varētu tikt samazināts nozares budžets.
Runājot par iespēju, ka no nākamā gada mediķu algas varētu nepalielināties pretēji valdības iepriekš paustajam, Čakša uzsvēra, ka finansējums atalgojumam ir paredzēts jaunajās politiskajās iniciatīvās 100 miljonu eiro apmērā. Tādējādi tas ir jaunās valdības - kas strādās ar nākamā gada budžetu - jautājums. Veselības ministre uzsvēra, ka politiskie spēki visu priekšvēlēšanu laiku ir pauduši, ka mediķu algu celšana ir svarīgs jautājums.
