Dienas notikumu apskats

Medijs: Krievijas «VTB banka», iespējams, slepus finansējusi «Rosņeftj» akciju iegādi

Dienas notikumu apskats

Atvērti divi jauni robežpunkti starp Kipras grieķu un turku daļu

Krīzes dēļ varētu paplašināt mediķu loku darbam «ātrajā palīdzībā»

Krīzes dēļ varētu paplašināt mediķu loku darbam «ātrajā palīdzībā»; asociācija bažījas par kvalitāti

Situācijas uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kura Rīgas reģionālajā centrā izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija darbinieku aizpūšanas dēļ, varētu paplašināt ārstniecības personu loku ar diplomētiem ārstiem, kuri var vadīt NMPD brigādes. Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijā ideju kritizē bažās par to, ka mazināsies pakalpojuma kvalitāte.

ĪSUMĀ:

  • VM un NMPD vienojas par plānu paplašināt mediķu loku, kuri var vadīt NMPD brigādes.
  • Plāna īstenošanas rezultātā brigāžu būtu par 9–10 vairāk.
  • NMPD palielinājis konsultantu skaitu, kuri informē cilvēkus, kā rīkoties veselības problēmu gadījumos, kuri nav neatliekami.
  • Darbam brigādēs tiek piesaistīti pēdējo kursu studenti.
  • Drīzumā uz steidzamiem gadījumiem varētu doties viens speciālists kopā ar asistentu.
  • Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijā bažījās, ka samazināsies pakalpojuma kvalitāte.
  • Grozījumi MK noteikumos varētu būt pretrunā ar Ārstniecības likumu, spriež asociācijā.
  • Primāri NMPD jāceļ atalgojums, kas ir nekonkurētspējīgs.
  • Asociācija neatkāpjas, ka nepieciešama krīzes vadības padome.

Veselības ministrijā (VM) informēja, ka situāciju apspriest pirmdien, 12. novembrī, pirms Ministru kabineta (MK) komitejas sēdes tikušās veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība), NMPD direktore Liene Cipule un NMPD Rīgas reģionālā centra vadība.

Tikšanās laikā rosināts paplašināt ārstniecības personu loku ar diplomētiem ārstiem, kuri var vadīt NMPD brigādes. Pirmdien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes ministre sacīja, ka attiecīgos grozījumus plāno sagatavot līdz nākamajai nedēļai: "Runa ir par Ministru kabineta noteikumiem nr. 60, kuros varam noteikt prasības, lai NMPD brigādes var vadīt plašāks mediķu klāsts – diplomēti ārsti."

Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Cipule stāstīja, ka, paplašinot to mediķu loku, kuri var vadīt NMPD brigādes, brigāžu skaitu varētu palielināt par 9 līdz 10. Pēc Cipules domām, ārkārtas stāvoklis turpināsies līdz pat gada beigām, jo ar šo papildu brigāžu skaitu nepietiek. 

Pašlaik NMPD palielināts konsultantu skaits - iepriekš tas bija viens vai divi cilvēki, bet tagad uz vietas ir trīs līdz četri, atkarībā no diennakts laika. Konsultanti palīdz cilvēkiem noskaidrot, kā rīkoties, ja viņa kaite neietilpst NMPD pienākumos.

Vēl tiekot piesaistīti medicīnas asistenti - pēdējo kursu studenti, kuri arī var darboties brigādē. Kā arī brigādes tiek vestas no citiem reģioniem. Pašlaik Rīgā palīdz speciālisti no Latgales. Iespējams, tiks piesaistītas arī brigādes no Vidzemes.

Drīzumā varētu sakārtot sistēmu arī tā, ka uz mazāk kritiskiem izsaukumiem, kuri tiek klasificēti kā steidzami, dodas viena ārstniecības persona kopā ar asistentu.

Ar šo risinājumu nav mierā Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijā. Tās prezidents Rafaels Ciekurs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda bažas, ka

iepriekš minēto Ministru kabineta notikumu izstrāde varētu būt pretrunā ar Ārstniecības likumu, kā arī par to, ka varētu mazināties pakalpojuma kvalitāte. 

Ciekurs pastāstīja, ka līdzīga ideja izskanējusi jau iepriekš, bet tā tikusi atmesta, tieši ņemot vērā to, ka varētu mazināties NMPD darba kvalitāte.

Īpaši Ciekurs kritizēja rezidentu iesaistīšanu NMPD darbā, jo, piemēram, kāds ginekoloģijas rezidents brigādē strādās tikai piepelnīšanās nolūkos un ilgtermiņā darbu NMPD neturpinās.

Ciekurs uzsvēra, ka pats, strādājot gan NMPD, gan slimnīcā, redz, ka par mazāk atbildīgiem pienākumiem slimnīcā viņam maksā vairāk, tāpat ir arī dažādas piemaksas. Tādējādi alga NMPD ir nekonkurētspējīga.

Viņš uzskata, ka primāri ir jāceļ atalgojums NMPD. Asociācija arī neatkāpjas, ka vajadzīga krīzes vadības padome, kura apzina visus faktorus, lai, risinot problēmu, nenonāktu pretrunās. Tāpat nepieciešams definēt laiku, cik ilgi īstenojami pagaidu pasākumi.

"Citādi sanāks kā ar normālo pagarināto darba laiku, kas it kā bija tikai uz krīzes laiku," norādīja Ciekurs.

NMPD darbu iezīmē Dainis Laugalis, kurš dienestā Jūrmalā strādā aptuveni gadu. Transportē pacientus, pilda brigādes vadītāja norādes. Darbs viņam ļoti patīk. Bēdīgākās ir algas dienas, kad par aptuveni 240 nostrādātām stundām mēnesī viņa kontā ieripo 600 eiro. Arī Dainis, tāpat kā citi viņa kolēģi, strādā vairākos darbos vienlaikus.

"Pēc nostrādātas diennakts NMPD lielākā daļa no mediķiem dodas uz otru darbu, kas parasti ir slimnīca vai kāda cita medicīnas iestāde. Ja šis noslogojums pa nakti ir bijis kādi 17 izsaukumi, kas skaitās ļoti intensīvs darbs, tad spriediet paši, cik adekvāts un spriestspējīgs ir šis nogurušais mediķis, kurš dodas uz nākamo darbu pie citiem pacientiem," norāda Laugalis.

Savas pārdomas par bēdīgo ainu dienestā puisis publicēja sociālajā tīklā "Facebook". Ar viņa ierakstu dalījušies vairāk nekā 1000 cilvēku.

"Tie izsaukumi tiešām mēdz būt ļoti dažādi un ne visi ir spējīgi vaigā skatīt, piemēram, kas mums no pieredzes ir bijis, ar revolveri izšķaidītas smadzenes, pakārušos cilvēkus, kuri šķūnīti vēl vējā šūpojas. Daudz mierīgāku darbu par līdzvērtīgu samaksu Rīgā nav grūti sameklēt," skaudrs ir Laugalis.

Veselības ministre Anda ČakšaKristaps Feldmanis

    Iepriekš solītajam algu pielikumam kopā ar samaksu par virsstundām nākamgad nepieciešami papildu 13,2 miljoni eiro.

    No tiem aptuveni 8,3 miljoni vajadzīgi, lai nodrošinātu NMPD algu pieaugumu par 20% arī nākamgad, bet gandrīz 5  miljoni nepieciešami virsstundu apmaksai. Brigādes vadītāja alga par pilnas slodzes darbu patlaban ir uz rokas 738 eiro mēnesī, mediķi cer, ka nākamgad to varētu palielināt līdz 885 eiro. Lielākā daļa dienesta darbinieku ir ārsta palīgi, taču viņu algas precīzi noteikt ir grūti.

    Čakša atbalstīja NMPD plānu darba organizēšanai. Ministre arī skaidroja, ka četri miljoni eiro mediķu virsstundu apmaksai nākamgad budžetā ir paredzēti. Savukārt attiecībā uz mediķu atalgojuma pieaugumu par 20% ir tapis ziņojums, bet nākamais solis būs politiskais lēmums budžeta veidošanā.

    Arī līdzšinējais premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka mediķu algas ir nākamā gada budžeta jautājumus, un aicināja nākamos ministrus sekot tam, lai veselības aprūpe būtu valdības darba prioritāte.

    Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība Valsts prezidentam un Saeimas spīkerei adresētajā vēstulē uzsvēra, ka nepieciešamas “stingras politiskās garantijas”, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu papildu līdzekļus veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai kopumā aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

    KONTEKSTS:

    9. novembrī NMPD izsludinājis ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā. Tas saistīts ar to, ka dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki. Mediķi brīvdienās lūdza sasaukt krīzes vadības padomi. To premjers nolēma nesasaukt. Pieprasīja vien veselības ministres paskaidrojumus.

    Ārkārtas situācija nozīmējot to, ka dienests varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. Tādi izsaukumi varētu būt sīkas traumas, paaugstinātas temperatūras gadījumi, nedaudz paaugstināts asinsspiediens.

    NMPD lēš, ka atalgojuma palielināšanai no nākamā gada būs vajadzīgi apmēram astoņi miljoni eiro gadā un vēl četri miljoni – virsstundu apmaksai. 

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti