Mūrniece: Valsts sekmīgu attīstību traucē nevienlīdzība

Mūrniece uzsvēra, ka reizēm par izšķirošiem notikumiem valsts vēsturē runājam kā par neticamu veiksmi vai laimīgu sagadīšanos. Taču, kad uz tiem paskatāmies ar laika distanci, kļūst skaidri redzams, ka mūsu rīcība ir bijusi mērķtiecīga, un pragmatiski esam gājuši sev vēlamajā virzienā

4.maijs ir mūsu tautas atdzimšanas, mūsu valstsgribas svētki. Pamati, uz kuriem balstījušies visi mūsu izšķirošie lēmumi, ir skaidri un nesatricināmi. Tie deva spēku pirms 29 gadiem un iedvesmo arī tagad. Latvijas valsts ir celta uz klints, kuru veido tauta un stipru dara vērtības, kas svarīgas mūsu tautai. Nacionālā apziņa, paaudžu garīgais mantojums un nelokāmā valstsgriba ir mūsu spēka avoti, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Mūrniece atzīmēja, ka Latvijas valsts dibināšana pirms 100 gadiem, kā arī neatkarības atjaunošana vienlaikus ir bijusi daudzu patriotisku cilvēku kopīgs, neatlaidīgs darbs, un pateicās visiem, kam bija un ir dārga Latvijas valsts.

Kas notika 1990.gada 4.maijā?

Vairāk par 1990. gada 4. maija notikumiem:

• 4. maijs. Vēsturiska diena parlamentā – AP deputāti nobalso par deklarāciju.
• ARHĪVU KADRI: Neatkarības atjaunošana 1990.gada 4.maijā.

• VĒSTURISKI FOTO: Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana 1990. gada 4. maijā.

• 4. maijs. «Komunālais blūzs», radioaparāts «Abava» - dzīve 1990.gadā.

• Solījumi un realitāte. Pēc ceturtdaļgadsimta.

• 4. maijs. Caur sāpīgām mācībām ekonomikā pretī lielākai labklājībai.

• 4. maija deklarācija. Gads līdz.

• Vēsture 1 minūtē: 1990. gada 4.maijs – Latvijas neatkarības atjaunošanas diena.

• Lūgšanas, gaviles un prieka asaras. Aculiecinieki par 1990.gada 4.maiju.

Arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pirms 15 gadiem un dalība NATO ir bijis ilgstošs, pašaizliedzīgs darbs, kurā piedalījās simtiem un tūkstošiem mūsu līdzpilsoņu. Savu ģeopolitisko izvēli mēs izdarījām līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu, teica Saeimas priekšsēdētāja.

Mēs nepazaudējām eiropeisko identitāti 50 okupācijas gadu laikā un nepazaudēsim arī turpmāk, sacīja Mūrniece. “Tā ir mūsu civilizācija, tā ir mūsu iespēja stiprināt savu nacionālo suverenitāti, vienlaikus stiprinot mūsu eiropeisko kopības izjūtu,” atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.

Uzrunājot Saeimas deputātus, Mūrniece akcentēja, ka valsts lielais politiskais mērķis ir mazināt nevienlīdzību. “Mums jāspēj pielikt vairāk pūļu, lai cilvēkus padarītu pārticīgākus, nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas iespējas, taisnīgumu. Vienlīdzīgas iespējas ir viens no galvenajiem principiem, kam jāvalda demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. “Nevienlīdzība traucē valstij sekmīgāk attīstīties. Tā kavē iespēju aktīvāk saukt mājās tautiešus no ekonomiskās emigrācijas. Tā vājina piederības sajūtu savai valstij un neļauj cilvēkiem justies laimīgiem.”

Saeimai un valdībai turpmākajos gados jāatrisina vairāki svarīgi uzdevumi – ne tikai cīņa ar nevienlīdzību, bet arī valsts drošības stiprināšana, cīņa ar korupciju, finanšu sistēmas sakārtošana un atbalsts ģimenēm ar bērniem, sacīja Mūrniece.

Mūsu veidotās politikas pamatuzdevums – lai cilvēki Latvijā justos laimīgi. Lai viņi justos droši, būtu lepni par savu valsti un vēlētos būt tās nākotne kopā ar saviem bērniem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzrunas noslēgumā atzīmējot, ka Latvijas nākotni nodrošinās mērķtiecība un darba spējas. “Mūsu valsts ir celta uz klints, un mēs paši esam šī klints.”