Viņš norādīja, ka drošības un kārtības dienesti gatavojas dažādiem scenārijiem, kas varētu veidoties pieminekļa nojaukšanas procesā.
"[Gatavojamies] Tam, ka tas viss notiks situācijas izpratnē un mūsu kopējās nākotnes vārdā, redzot to, kāpēc tas viss ir jādara. Bet mēs, protams, arī gatavojamies tam, ka būs neapmierinātie, būs arī tie, kas mēģinās kaut kā ietekmēt šo procesu vai noraut to," atzīmēja ministrs.
Eklons pauda, ka pret iespējamajiem provokatoriem "izturēšanās būs ļoti netoleranta", jo valstī kopējais apdraudējums šobrīd esot pārāk liels pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ, lai varētu pieļaut kādas "viļņošanās". Viņš arī sacīja, ka lēmumi attiecībā uz objektu Pārdaugavā ir absolūti leģitīmi pieņemti, lai tos apstrīdētu vai tiem pretdarbotos.
KONTEKSTS:
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā jānosaka valdībai, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.
Līdz šim valdība atbalstīja ekspertu piedāvāto sarakstu ar 69 demontējamiem objektiem. No šiem objektiem 21 gadījumā būs jāsaglabā to fragmenti kā laika un mākslas liecības, pavēstīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Tāpat Rīgā jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā. Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu sāks augustā un pieminekļa redzamo daļu – obelisku un skulptūras – paredzēts nojaukt likumā noteiktajā termiņā līdz 15. novembrim. To, visticamāk, nenojauks pa posmiem, bet tā demontēšanai izmantos nogāšanas metodi.