Dienas ziņas

Latgalē sāk darboties speciālā ekonomiskā zona

Dienas ziņas

Rēzeknē jauna kārtība ielu tīrīšanā

Mārcienā iebrūk neapdzīvots grausts

Mārcienā iebrūk neapdzīvots padomju armijas pamests grausts

Padomju laikos būvētās tā sauktās kara pilsētiņas, pamestībā atstātas, ar katru gadu kļūst arvien bīstamākas. Nervus kutinošu situāciju, par laimi - bez upuriem, nupat piedzīvojuši Mārcienas pagasta iedzīvotāji.

Padomju armijas vajadzībām celtā, 1990. gados pamestā kara pilsētiņa Mārcienā, gadu desmitiem ejot, kļuvusi bīstama pašiem mārcēniešiem. Gada pēdējā dienā vienai no pamestajām ēkām iebrucis vesels korpuss, pamatīgi satraucot turpat blakus esošās mājas iedzīvotājus.

“Redzēt neko neredzējām, jo tas bija no rīta. Varēja dzirdēt tikai ļoti skaļu troksni ," norāda mārcēniete Elēna.

“Es domāju, ka zemestrīce sākusies. Es baroju dēlu un jutu, ka visa māja sāka drebēt, un tā skaņa bija nenormāla," saka mārcēniete Natālija.

Kā stāsta iedzīvotāji, šī nav vienīgā ēka, kas rada draudus cilvēku dzīvībai. Pēc armijas aiziešanas iedzīvotāji palikuši vien dažās no desmit mājām, pārējās atstātas iznīcībai - demontēts jumts, vestas prom vannas, radiatori un viss iespējamais. “Ne jau cilvēki veda, bet veda komunālie vai no pagasta, es nezinu. Nu ne jau cilvēki, cilvēki pēc tam tur jauca visu," norāda Natālija.

Pārņemot ēkas pašvaldības īpašumā, līdzekļi to atjaunošanai nav atrasti, tādēļ laikapstākļu ietekmē ēkas acīmredzami bojājušās.

“Vienu brīdi sitām pirmā stāva logus ciet, lai cilvēki nelien iekšā , bet situācija tāda, ka to visu iznēsājuši malkā un viss. Visu laiku taisīt, lai kāds nes projām - tam arī līdzekļu nepietiek," pauž Mārcienas pagasta komunālās saimniecības vadītājs Vladimirs Kišņakovs.

Šobrīd, kad ēka iebrukusi, teritorija ir norobežota, taču iepriekš tā bijusi brīvi pieejama ikvienam. “Tikai tad, kad iebruka, nožogoja. Un bērni – visu laiku viņi tur spēlējās. Cik reižu mēs viņus dzenājām no turienes projām! Arī ķieģeļus jau palieli  bērni tur priekš pārdošanas lasīja," stāsta Natālija.

Kā skaidro pagasta pārvaldē, daļa atbildības par šo situāciju ir jāuzņemas arī iedzīvotājiem. “Uz mājām bija brīdinājuma zīmes, zīmes ir pazudušas. Cilvēki zina, visi brīdināti bija. Nu nevaram mēs pakaļ katram izstaigāt," saka Kišņakovs.

Aktuāls šobrīd ir arī jautājums par pārējo piecu bīstamo ēku nožogošanu. “Liksim brīdinājuma zimes, jo nožogojumu likt prasa lielus līdzekļus. Un es nevarēšu pēc tam katru dienuun nakti skatīties, vai to žogu kāds noņems vai atstās," saka Kišņakovs.

Savukār,t risinot jau iebrukušā grausta jautājumu, plānots, ka ēka tiks nojaukta tuvāko mēnešu laikā, būvgružu aizvākšanu atstājot uz tam piemērotāku laiku - pavasari. Par pārējo māju likteni pašvaldība vēl domā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt