Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” šādu aicinājumu izteica gan Ģenerālprokuratūras, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji.
KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ineta Cīrule pauda, ka ne vienmēr lietas, ko fiksē mediji, ir iespējams izmantot kā pierādījumus. Tāpēc dažkārt būtu nozīmīgi, lai mediji informētu viņus par būtiskiem faktiem pirms publikācijas, lai tiesībsargājošās iestādes var nostiprināt pierādījumus ar kriminālprocesuālām metodēm.
Šādam aicinājumam pievienojās Ģenerālprokuratūras krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, mudinot žurnālistus pirms būtiskas informācijas publiskošanas noskaidrot, vai netiek traucēti operatīvie pasākumi. Piemēram, ja tiesībsargājošajās iestādēs jau notiek pārbaudes un operatīvā darbība par konkrēto lietu, šīs informācijas publiskošana padara neiespējamu pierādījumu fiksēšanu.
Turklāt ir gadījumi, kad pēc informācijas publiskošanas kādas šajās lietās iesaistītās personas saprot, ka pienācis laiks nobēdzināt pierādījumus, piebilda VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka šāds solis ir katra medija un žurnālista izvēle un Ģenerālprokuratūra to nevar ietekmēt.
Savukārt pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāja Inga Spriņģe norādīja, ka šāds solis no žurnālistiem dažkārt ir iespējams, taču tas lielā mērā ir savstarpējās uzticēšanās jautājums. Un to mazina gadījumi, kad tiesībsargājošās iestādes pēc žurnālistu publiskotās informācijas ne tikai nekonstatē kādus pārkāpumus, bet arī tos pienācīgi neizskaidro.
