Latvijas Televīzijas žurnāliste Alīna Lastovska izvaicāja Levitu par obligāto vakcināciju un risinājumiem, kā palielināt vakcinēto skaitu.
Alīna Lastovska: Jūs jau paudāt savu viedokli par obligāto vakcināciju, šo likumprojektu un cilvēktiesībām šajā kontekstā, bet jūsu izteikumi raisīja diezgan plašu rezonansi. Vai jūs vēlreiz varētu plašāk paskaidrot savu viedokli par vakcināciju, cilvēktiesībām un drošības sertifikātiem? Kāda ir jūsu nostāja cilvēktiesību kontekstā?
Egils Levits: Runa ir par to, ka pedagogiem, kuri strādā skolās, arī medicīnas iestāžu darbiniekiem būtu jāvakcinējas, lai varētu būt kontaktā ar saviem pacientiem vai skolotāju gadījumā – ar skolēniem. Un man jāsaka, ka valdības ieskatā, un es to atbalstu, bērnu un viņu ģimeņu intereses ir pirmajā vietā.
Tātad, ja atsāksies mācības klātienē, tādā gadījumā valstij ir jābūt atbildīgai, un šie bērni nedrīkst tikt pakļauti augstam riskam. Cilvēki, kuri nav vakcinējušies, ja viņi ir kontaktā ar citiem... Tādā gadījumā no viņiem, protams, izriet lielāks risks nekā no tiem, kuri ir vakcinējušies.
Līdz ar to, ja bērnam obligāti ir jāiet uz skolu un jābūt kontaktā ar pedagogiem, ciešā kontaktā vairāku stundu garumā, tādā gadījumā šiem bērniem un viņu vecākiem ir tiesības prasīt no valsts, lai valsts šādus riskus mazina. Tāpēc ir šāda prasība pedagogiem, kas attaisno to, ka varētu prasīt, lai viņi būtu vakcinēti, lai varētu klātienē strādāt skolā.
Jūs daudz runājat tieši par izglītības jomu, bet likumprojekts paredz arī tiesības atlaist darbiniekus, kuri nav vakcinējušies, arī citās jomās. Ne visās profesijās ir obligāts Covid-19 sertifikāts, tur ir noteiktas jomas, bet šādas tiesības būs krietni plašākam darba devēju lokam. Kā jūs uz to raugāties?
Ir jāskatās, kur tas ir nepieciešams. Tur, kur ir obligāts kontakts, kā skolēniem – viņiem ir jāiet uz skolu, viņi nevar izvairīties. Tādā gadījumā tas ir pilnībā attaisnojams – tas, ka bērnu un ģimeņu tiesībām tiek dota priekšroka. Un attiecībā uz [jomām], kur nav obligāts šis kontakts, kur tas nav vajadzīgs, tur varētu būt citi risinājumi. Piemēram, tests vai citi... Iespējams, šis cilvēks var strādāt mājās, internetā, kā daudzi strādāja līdz šim.
Bet tas, protams, ir jautājums par attieksmi pret kolēģiem. Vai tas ir koleģiāli? Ja viens ir nevakcinējies, ienāk telpā – un visiem tad ir jāvalkā maskas.
Man liekas, ka šeit tomēr ir jāskatās divas dažādas situācijas. Viena, kur cilvēkam ir jāiet uz šo attiecīgo iestādi, jākontaktējas. Piemēram, man jāiet uz slimnīcu. Es, protams, gribētu, lai slimnīcā mani neinficētu, un tās ir manas tiesības.
Jūsuprāt, kāpēc mums joprojām ir tik liela sabiedrības daļa, kas nav vakcinējusies?
Jā, šāda sabiedrības daļa ir visās pasaules, Eiropas valstīs. Tas ir jautājums, teiksim, par racionāliem argumentiem, cik tālu tie darbojas. Un racionālie argumenti, diemžēl, nedarbojas 100%.
Bet labā ziņa ir tā, ka visiem arī obligāti nav jāvakcinējas, jo ir tā saucama pūļa imunitāte. Sakarā ar vīrusa delta paveidu gan nepietiks ar divām trešdaļām, bet vajadzēs vairāk nekā 80%. Bet, protams, tie cilvēki, kuri ir racionāli domājoši, saprātīgi cilvēki, tie arī vakcinējas. Kaut vai savās interesēs.
Jūs minējāt, ka tā ir arī citās valstīs, bet vakcinācijas temps nav vienāds visās valstīs un Latvija pašlaik nav tajās labākajās pozīcijās. Jūs negribētu teikt, ka pie mums situācija ir krasi sliktāka?
Es teiktu tā – cilvēki varbūt tajās valstīs ir racionālāk domājoši nekā citās.
Kā mēs varētu vēl strādāt ar skaidrošanu, kam tā būtu jāuzņemas un kā to darīt? Vai varbūt ir citas metodes, kā to panākt?
Es domāju, ka, protams, skaidrošana ir jāturpina, bet ar lielu varbūtību rudenī atsāksies slimības gaita diezgan intensīvi, kā mēs to redzam citās valstīs. Diez vai Latvija būs izņēmums.
Tā laikam būs lielākā motivācija, kad tu redzēsi, ka vairāk cilvēku saslimst, arī pašam padomāt par sevi un vakcinēties.
Kad bija iepriekšējais saslimstības pieaugums, mēs daudz runājām par to, kāpēc iepriekšējā gadā mēs nesagatavojamies vasaras laikā, kad bija diezgan mierīga situācija. Mums ir vēl nedaudz vairāk kā mēnesis laika līdz rudenim. Ko valdībai vai Saeimai, vai varbūt pašiem cilvēkiem vajadzētu izdarīt?
Es domāju, ka primāri cilvēkiem pašiem jādomā – nepalaist garām šo izdevību vakcinēties, tad arī rudenī, ziemā būs mazāka varbūtība, ka cilvēki saslims.
Bet nekādas citas aktivitātes jūs negaidītu ne no valdības, ne no ...
Es domāju, ka katrs cilvēks domā par sevi un racionāls cilvēks patiešām arī apsver šos riskus. Un risks saslimt, smagi saslimt cilvēkam, kurš ir vakcinējies, ir daudz mazāks.
Ir neliela grupa cilvēku, kuri medicīnisko iemeslu dēļ nevar vakcinēties, tad jābūt ārsta atzinumam. Tur arī cits regulējums nepieciešams.
Bet absolūti, absolūti lielam vairumam šādu specifisko medicīnisko iemeslu nav. Un katrs saprātīgs cilvēks arī domā [par to, kā ] samazināt risku saslimt.
