Levits paziņojumā Latvijas vārdā nosodīja pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina noziedzīgās pavēles uzsākto plašo militāro uzbrukumu Ukrainai. Viņš to raksturoja kā turpinājumu militārajai agresijai, ko Krievija vērš pret Ukrainu jau kopš 2014. gada.
Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, vērsusies pret likumā balstītu pasaules starptautisko kārtību, norādīja Latvijas prezidents.
“Krievija šo karu neuzvarēs. Ukrainas tautas apņēmība nosargāt savu neatkarību ir stiprāka. Mūsu pienākums ir atbalstīt Ukrainu ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā ieročiem, stiprinot tās spējas pretoties agresoram,” norādīja Levits.
Viņš aicināja sodīt un izolēt Krieviju ar visstingrākajām sankcijām. Levits arī apliecināja, ka Latvija ir gatava sniegt Ukrainai arī visu iespējamo humāno atbalstu.
Piektdien, 25. februārī, Levits piedalīsies NATO Austrumu flanga samitā Varšavā, kā arī visu NATO līderu ārkārtas sanāksmē.
“Latvija var paļauties uz NATO solidaritāti, NATO var paļauties uz mums. 5. pants ir svēts,” apliecināja Levits.
Nosodījumu Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā paudusi arī Saeima.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Putins vēl pirmdien pavēstīja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
