Toksikologs Roberts Stašinskis saka – paldies Dievam, ka visiem pieticis tikai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un jau pirmdien pacienti palaisti mājās. "Legālās narkotikas" var izmainīt sirds un asinsvadu sistēmas darbu, kas savukārt var novest pie insulta un infarkta. Otra biežāk novērotā ir ietekme uz centrālo nervu sistēmu - rādās halucinācijas, pacienti kļūst agresīvi, apdraudot sevi un citus.
„Konkrēts piemērs: mums bija pacients, kurš pēc šo vielu lietošanas asociēja sevi ar filmas varoni, kuram momentāni brūces sadzīst, pat īsti nerodoties, kā rezultātā pacients bija sevi sagraizījis krustu šķērsu, veicis vairāk kā simt griezienu. Protams, viņam, atšķirībā no filmas varoņa, kuram tas viss momentāni sadzija, medicīnas personālam nācās šīs brūces šūt kopā un tālāk rūpēties, lai tas viss neiekaistu,” saka Stašinskis.
Daļa pacientu pēc pirmās palīdzības saņemšanas nonāk Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā. „To mēs redzam arī šeit, nodaļā - tādas impulsīvas rīcības. Viens puisis, viņam kaut kas te nepatika, viņš ar roku iesita sienā, cits ar galvu sit pret sienu,” stāsta narkoloģe un psihiatre Sarmīte Skaida, kas savā ikdienā redz, ka agresija regulāriem "spaisa" smēķētājiem izpaužas arī skaidrā prātā. Paši pacienti viņai stāsta, ka novērojuši grūtības koncentrēt uzmanību - reizēm pat izsekot līdzi filmas sižetam televīzijā. Izteikti ir arī atmiņas traucējumi.
"Legālās narkotikas" satur sintētiskos kanabinoīdus, kas ir daudzkārt spēcīgāki par dabīgiem.
„Tie izraisa šizofrēnijai līdzīgus traucējumus. Un ir pacienti, kuriem pēc vielu pīpēšanas, noņemot intoksikācijas stāvokli, saglabājas šie traucējumi. Un ir tādi pacienti, kuri pāriet uz psihiatrisko nodaļu, un pēc mēneša novērošanas, ja šie traucējumi turpinās, mēs varam arī viņam „izlikt” šizofrēnijas diagnozi. Tā kā tādu arī ir diezgan daudz un jauni, jauni puiši,” saka Skaida.
Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionārā Latvijas Radio satiek 30 gadus vecu vīrieti, kurš te atvests ceturtdien. Četrus gadus viņš katru dienu smēķējis marihuānu, pēc tam pāris gadus izmēģinājis dažādas citas apreibinošās vielas. Pamēģināt „legālos zāļu” maisījumus viņam iedevis paziņa. Teicis, ka tas pats, kas zālīte vien esot.
„Pirmā dienā tu nopīpējies, nodullinies, otrā dienā - nopīpējies, nodullinies, trešā, ceturtā… Piektajā dienā jau vienkārši nav motivācijas - tīri fiziski. Tad kaut kādas divas nedēļas es „spaisu” katru dienu reāli pīpēju. Pēdējās dažās dienās tu vairs nesaproti, kas par dienu, kas par diennakts laiku, tev viss jūk. Tu vienkārši ik pa laikam „atčuhnies" kaut kur. Un nav jau vairs pat tās labās sajūtas. Nekā vairs no tā nav, kā dēļ tu sākumā to darīji. Ir vienkārši ķīmiska atkarība, kas tev liek tiekties pēc tā un viss,” par savu pieredzi stāsta vīrietis.
Jaunais vīrietis daudz neatceras no pēdējām dienām pirms nokļūšanas Narkoloģijas centrā. Bet viņš atceras, kā kāds stipri dauzījis pie durvīm. „Es biju mājās. Es tur galīgi sapīpējies, nevienu nelaižu iekšā. Un tad policija, ātrā palīdzība, dzīvesbiedre - viņi ienāk dzīvoklī. Es tur esmu taisījis ēst, atstājis gāzi vaļā, viņi jau domā, ka esmu suicidāls. Ja ir suicidāls un vēl narkotikas - tad jau uzreiz uz šejieni ved,” saka vīrietis.
Viņš cer, ka tiks izlaists no stacionāra ātrāk kā pēc 10 dienām, lai varētu iestāties rehabilitācijas programmā. Šeit, nodaļā, no atkarības izārstēties nevarot, jo blakus esošie pacienti tikai stāstot, kā, nokļūdami brīvībā, beidzot atkal uzpīpēs.
