Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku novietnē atrodas piemiņas plāksne, veltīta septiņu Lielbritānijas un četru Francijas karakuģu apkalpēm, kas piedalījās Latvijas neatkarības cīņā un ar savu karakuģu artilērijas uguni atbalstīja Latvijas armijas vienību uzbrukumu bermontiešiem. Un tieši no šejienes sākās Rīgas atbrīvošanas operācija.
"Pulksten vienos nakti Lielbritānijas un Francijas karakuģi sāka apšaudi un palīdzēja ieņemt Daugavgrīvu," stāstīja Kara muzeja direktora amata pienākumu izpildītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs.
Uz Bumbu kalnu Bolderājas tuvumā Buļļu kāpās ir jādodas diennakts gaišajā laikā, jo tā ir ne tikai Rīgas atbrīvotājiem izveidota piemiņas vieta, bet arī lieliska pastaiga svaigā gaisā priežu mežā.
Piemiņas vieta vairākkārt tikusi izpostīta, bet atkal sakārtota tās sākotnējā izskatā, kā atklājot 1939. gadā.
"Šeit atradās Latgales divīzijas komandpunkts. Latgales divīzija bija viena no galvenajām, kas uzbruka bermontiešu pozīcijām. Uzbrukums norisinājās līdz 11. novembrim, un Latvijas armija spieda bermontiešus ārā," teica Ciganovs.
1919. gadā Sudrabkalniņš jeb kāpu paugurs bija Rīgas rietumu nomale, kurā norisinājās vienas no izšķirošajām Rīgas atbrīvošanas kaujām. Tajās krita trīs virsnieki un 54 kareivji, kuru vārdi tagad lasāmi iekalti granīta plāksnē. "Mēs atrodamies vietā, kur notika sīvas kaujas, Latvijas armija virzījās no Bumbu kalniņa uz šejieni un te guva visas galvenās uzvaras."
Viens no jaunākajiem Rīgas pieminekļiem atrodas Daugavmalā. Tieši te notika izšķirošās kaujas pār Bermonta armiju. "Šī ir tā vieta, kur apstājās mūsu valsts iebrucējs," sacīja vēsturnieks.
Dzegužkalns bija augstākā vieta Rīgā, un šeit bija bermontiešu tālšāvēju armija. "Bermontieši no šejienes apšaudīja Rīgu un Vecrīgu. Pēc aculiecinieku stāstītā, kad patrieca armiju, Latvijas armijai tapa viens lielgabals, kuru nosauca par lielo Bertu, vietējie šeit vēl ilgi atrada lādiņus."
Sevišķi asiņainas kaujas norisinājās pašā Torņakalnā, kur ienaidnieks bija ierīkojis ložmetēju ligzdas katrā mūra namā. Izšķirīgais trieciens sākās 10. novembrī, un 11. novembrī viss Torņakalns no bermontiešiem bija iztīrīts; Rīgas iedzīvotāji to apsveica priecīgām gavilēm un visu baznīcu zvanu skaņām.
"Bermontiešu tālšāvēju koriģētājs atradās zvanu tornī. Šeit atradās vācu divīzija un katru māju, katru ēku vajadzēja atbrīvot ar kauju. Vēlāk te baznīcas tornī atrada bermontiešu telefonus un citus rīkus. Interesanti, ka Svētā Gara tornī plīvoja Latvijas karogs, kam gribēja trāpīt bermontieši, bet tas viņiem neizdevās," teica Ciganovs.
Tautai, kura nezina savu pagātni, nav nākotnes, tā reiz teicis viens no ievērojamākajiem angļu politiķiem. Varbūt tieši svētku brīvdienas ir laiks, lai papildinātu zināšanas par mūsu valsts vēsturi.
