Viņš stāstīja, ka aliansē jau ilgāku laiku notiek sarunas par iespējamu NATO palīdzību Ukrainai, bet aizvien nav pieņemts „vienots lēmums iet militāri”. Arī Latvija skatījās, kā var palīdzēt, un ir skaidrs, ka Latvija nevar palīdzēt Ukrainai ar ieročiem, bet ukraiņu armijas lielākais iztrūkums šobrīd ir zinošo speciālistu, kas var organizēt operācijas, tāpēc ir nepieciešama personāla apmācība.
„Mēs pamatā iesaistāmies apmācības procesā,” atzina Sārts.
Viņš stāstīja, ka ukraiņu virsnieku apmācības Latvijā notiek regulāri, notiek virsnieku apmācības specifiskās tēmās, un apmācībās piedalās arī citu NATO valstu pārstāvji, „sadarbojas ar mums šajā apmācības procesā”.
Sārts atzina, ka pašlaik „Krievijas militārās vienības veic militāras darbības Ukrainā, pēc būtības un visām pazīmēm tas ir karš, bet tas ir viens no nedeklarētiem kariem, un Krievija noliedz iesaistīšanos, bet atbalsta separātistus”.
Arī Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns Latvijas Radio raidījumā „7 dienas Eiropā” atzina, ka pašlaik Ukrainā notiekošais ir „nepieteikta Krievijas karadarbība”, jo runa nav par atsevišķiem brīvprātīgajiem, bet gan organizētām karaspēka vienībām, visticamāk, specialo uzdevumu vienībām, kurām ir moderni ieroči, kādu, iespējams, pat Ukrainai nav.
Jau ziņots, ka sestdien agrā rītā uz Melnās jūras ostas pilsētu Mariupoli raidītas trīs reaktīvo mīnmetēju “Grad” zalves: apšaudīti Ukrainas armijas blokposteņi, arī dzīvojamās mājas, veikali, tirgus laukums un sabiedriskā transporta pietura. Dienas laikā pilsēta ar iekārtām “Grad” apšaudīta vairākas reizes. Tiek ziņots par 30 bojāgājušajiem un gandrīz 100 ievainotajiem civiliedzīvotājiem.
Pēc nodarīto postījumu rakstura Ukrainas bruņotie spēki secināja, ka apšaudes mērķis bija tieši apdzīvotie rajoni. Tie apliecināja, ka Mariupoli droši sargā, taču drošības nolūkā sāka iedzīvotāju evakuāciju no pilsētas austrumu uz rietumu rajoniem.
Pēdējā laikā situācija Austrumukrainā būtiski pasliktinājusies. Doņeckas lidostā notikušas sīvas sadursmes, bet, šāviņiem trāpot sabiedriskajam transportam, janvāra sākumā nedēļā Volnovahā gājuši bojā 12, bet ceturtdien Doņeckā apšaudē sabiedriskā transporta pieturā nogalināti vēl deviņi civiliedzīvotāji.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
