Mariupolē apšaudē ar «Grad» desmitiem upuru un ievainoto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks lūdz sasaukt ANO Drošības padomes sēdi pēc notikumiem Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē.  Nākamajā dienā pēc tam, kad Eiropas Savienība aicinājusi Krieviju uzņemties savu atbildību konflikta izbeigšanā, tās atbalstītie kaujinieki sestdien apšaudījuši Mariupoli ar reaktīvajiem mīnmetējiem “Grad”. Šobrīd jau tiek ziņots par 30 bojāgājušajiem un gandrīz 100 ievainotajiem civiliedzīvotājiem. Maskava, protams, paziņojusi, ka separātistiem šādu reaktīvo mīnmetēju iekārtu neesot.

Latvijas Ārlietu ministrija stingri nosodīja Mariupoles apšaudi un izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem un visai Ukrainas tautai. Ministrija aicināja ievērot Minskas vienošanos, kas paredz uguns pārtraukšanu un smagā bruņojuma izvešanu no konflikta zonas. Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs tviterī norādīja, ka Krievija izvēlējusies izolāciju un sankcijas, bet sarunu laiku izmantojusi, lai apgādātu teroristus. Arī bijušas Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts tviterī jautā – vai Mariupolē bijis tikai terorakts vai tomēr Krievija gatavo uzbrukumu.

Uz Melnās jūras ostas pilsētu Mariupoli, kas jau vasaras beigās tika uzskatīta par nākamo prokrievisko separātistu mērķi, agrā rītā raidītas trīs reaktīvo mīnmetēju “Grad” zalves. Apšaudīti ne vien Ukrainas armijas blokposteņi, bet arī dzīvojamās mājas, veikali, tirgus laukums  un sabiedriskā transporta pietura. Pēc nodarīto postījumu rakstura Ukrainas bruņotie spēki secināja, ka apšaudes mērķis bija tieši apdzīvotie rajoni. Tie apliecināja, ka Mariupoli droši sargā, taču drošības nolūkā sāka iedzīvotāju evakuāciju no pilsētas austrumu uz rietumu rajoniem.

„Kaujinieki nepārtrauc mēģinājumus saglabāt spriedzi. Taču viņi neuzdrošinās uzbrukt atklāti, jo Mariupole ir stingri apsargāta un tur ir daudz mūsu spēku, kas var atbildēt uz uzbrukumu. Vakar mūsu pozīcijas apšaudīja ar artilēriju un tankiem, un tos visus mēs atvairījām,” teica Ukrainas bruņoto spēku runasvīrs Andrijs Lisenko.

Vienlaikus kaujiniekiem izdevies arī sagrābt vēl vienu ciemu  “Krasnij Partizan” uz ziemeļiem no Doņeckas.

Dienas laikā Mariupole ar iekārtām “Grad” apšaudīta vēl vairākas reizes, un neilgi pēc tam pašpasludinātās Doņeckas republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko nācis klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem – vispirms apstiprinājis, ka separātisti sākuši uzbrukumu Mariupolei, bet tad  sacījis, ka pilsētai uzbrukt negrasās, vien apspiedīs Ukrainas armijas pozīcijas uz ziemeļiem no tās. Jau vakar Zaharčenko izsludinājis plašas ofensīvas sākumu ar mērķi iegūt kontroli pār visu Doņeckas apgabalu. Neraugoties ne uz starptautisko organizāciju brīdinājumu ievērot kara vešanas likumus un nelietot ieročus pret civiliedzīvotājiem, ne arī Eiropas Savienības aicinājumu Krievijai – uzņemties atbildību un ietekmēt tās atbalstītos separātistus. Kā norādīts bloka augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni paziņojumā, “publiski paziņojumi, kas kropļo realitāti  uz vietas, kurina naidu un tālāku vardarbību, nenovedīs pie tik ļoti nepieciešamā saspīlējuma samazinājuma”.

Vēl vakar Krievijas Drošības padomes sēdē prezidents Vladimirs Putins apgalvojis, ka tā bijusi Kijeva, kas deva oficiālu pavēli sākt plašas kaujas operācijas. Tomēr Ukrainas drošības spēki ar atsauci uz ticamiem avotiem ziņo, ka tieši šajā sēdē Kremlī vakar saskaņots aktīvs uzbrukuma sākums Donbasā. Arī Ukrainas aizsardzības ministrs apstiprina – pēdējās diennakts laikā situācija visā frontes līnijā krasi pasliktinājusies.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs tviterī norādīja, ka Krievija izvēlējusies izolāciju un sankcijas, bet diplomātisko sarunu laiku izmantojusi, lai apgādātu teroristus. Savukārt Ukrainas brīvprātīgo bataljona “Azov” kaujinieki uzskata, ka šajās sarunās virzītā Minskas vienošanās par smagās artilērijas izvešanu, valsts armijai var izrādīties katastrofāla, jo Krievija tikai palielina savus spēkus reģionā.

Situācija Mariupolē līdz šim ir bijusi diezgan mierīga. Tā atrodas Ukrainas valdības kontrolē un kaujas tur notika tikai pašā konflikta sākumā. Šī pilsēta ar 500 000 iedzīvotāju ir arī stratēģiski svarīga, jo tā ir osta pie Azovas jūras. Tās ieņemšana ļautu nemierniekiem būtiski paplašināt savu kontroli reģionā.

Incidents Mariupolē noticis jau nākamajā dienā pēc tam, kad separātisti izsludinājuši plašas ofensīvas sākumu ar mērķi iegūt kontroli pār visu Doņeckas apgabalu. Neraugoties ne uz starptautisko organizāciju brīdinājumu ievērot kara vešanas likumus un nelietot ieročus pret civiliedzīvotājiem, kā arī Eiropas Savienības aicinājumu Krievijai – uzņemties atbildību un ietekmēt tās atbalstītos separātistus.

Tomēr Krievija savu pozīciju nemaina – valsts medijos sestdien tiek plaši tiražēts pašpasludinātās Doņeckas republikas vadītāju paziņojums, kurā notikušo apšaudi viņi sauc par provokāciju un apgalvo, ka kaujinieku aprīkojumā Mariupoles apkaimē artilērijas sistēmu neesot.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti