Šorīt aptuveni ap pl.9 separātistu kontrolētajā Doņeckā, lādiņam trāpot sabiedriskā transporta pieturā, bojā gājuši vismaz 9 cilvēki un vēl vairāki ievainoti. Ir avoti, kas ziņo, ka dzīvību zaudējuši 13 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 20.
Saskaņā ar pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas” izmeklēšanas iestāžu ziņoto pietura apšaudīta ar 82 milimetru kalibra mīnmetēju, ka to organizēja ukraiņu diversantu grupa, un apgalvo, ka ir aizturēti tās locekļi.
Vairāki cilvēki gājuši bojā trolejbusā, kas atradās pie cietušās pieturas. Sprādziens postījumus nodarījis arī blakus esošajai četrstāvu mājai. Notikuma vietā atrodas arī izdedzis automobilis, kurā vadītājs gājis bojā.
Traģēdija notikusi dienā, kad Eiropas Drošības un sadarbības organizācija atklājusi jaunus statistikas datus, saskaņā ar kuriem Austrumukrainas konfliktā deviņu mēnešu laikā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, bet miljons bijis spiests pamest savas mājas.
Savukārt no Berlīnes pienāca paziņojums par tā saucamā Normandijas formāta ārlietu ministru sarunu rezultātu. Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas pārstāvji tikšanās laikā saskaņoja kopīgu aicinājumu izbeigt karadarbību Ukrainā. It kā skrējis notikumiem pa priekšu, Vācijas ārlietu ministrs pēc tikšanās izteicies, ka jau drīzumā varēs pārliecināties, vai panāktās vienošanās tiks īstenotas praksē.
„Daudz kas atkarīgs no tā, vai mūsu nupat panāktās vienošanās nav tikai uz papīra, bet tiks īstenotas praksē un ietekmēs to, kas notiek uz zemes. Drīz mēs iegūsim atbildes uz to. Pēc kontaktgrupas tikšanās mēs arī sapratīsim, vai notiek smagās artilērijas izvešana. Krievija šodien piekrita izdarīt vajadzīgo spiedienu uz separātistiem,” pauda Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
Doņecku kontrolējošie separātisti un Krievija iepriekš vairākkārt apsūdzējusi Ukrainas bruņotos spēkus par pilsētas apšaudīšanu. Ukrainas Aizsardzības ministrija savukārt apsūdzējusi prokrievieskos kaujiniekus, kurus nosauca par teroristiem, un paziņoja, ka viņi „apšaudīja sabiedriskā transporta pieturu no pilsētas rajoniem, kurus kontrolē nelegālie bruņotie formējumi.” Kijeva paziņoja, ka Krievijai viņi ir jāaptur.
Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvies Konstantīns Dolgovs aicinājis rūpīgi izmeklēt notikušo.
Krievija un Ukraina notikušajā traģēdijā vaino viena otru, ziņo BBC.
„Teroristi atkal īstenojuši briesmīgu aktu pret cilvēci, un atbildība par to jāuzņemas Krievijai,” paziņojis Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija notikušo uzskata par noziegumu pret cilvēci, rupju provokāciju, kuras mērķis ir izgāzt mēģinājumus mierīgā ceļā noregulēt krīzi Ukrainā.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavels Klimkins apšaudi nosaucis par kopējo bēdu un aicinājis Krieviju apturēt teroristus.
Tikmēr „Doņeckas tautas republikas” separātisti pavēstījuši, ka ir aizturēta diversantu grupa, kuru tur aizdomās par saistību ar apšaudi.
Pēdējā laikā pie Doņeckas pastiprinājusies karadarbība. Īpaši ap Doņeckas lidostu, kuras jauno jeb galveno termināli pēdējos mēnešos savā kontrolē vēl bija izdevies noturēt Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas brīvprātīgo bataljons „Azov” šorīt paziņoja, ka tagad pilnībā iznīcināti gan lidostas vecais, gan jaunais terminālis, un ukraiņu karavīri pametuši tā teritoriju. Savā „Facebook” lapā bataljons norādīja, ka Kijevas spēki kontroli pār termināli aizstāvējuši 242 dienu garumā.
Arī Ukrainas Aizsardzības ministrija vēlāk paziņoja, ka „vakar vakarā pieņemts lēmums pamest jauno termināli”, jo karavīru aizsargpozīcijas bija sagrautas un prokremliskie kaujinieki tās varēja apšaudīt tiešā tēmējumā.
Ministrija tomēr noliedza, ka lidostas teritorija būtu pilnībā nonākusi separātistu rokās. Tā norādīja, ka kaujas turpinās, un „daļa ēku un daļa Doņeckas lidostas teritorijas” joprojām paliekt Ukrainas spēku kontrolē.
Traģiskie notikumi Doņeckā notika pēc vēl vienām sarunām Berlīnē, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri. Pēc kauju uzliesmojuma daudz runāts par nepieciešamību ievērot Minskas vienošanās, taču trešdienas sarunās Berlīnē būtisku progresu neizdevās panākt. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka viņš neteiktu, ka diskusijās panākts būtisks izrāviens:
„Pēc kontaktgrupas tikšanās mēs redzēsim, vai tiešām sāksies smago ieroču atvilkšana. Mēs uz to ceram, un konkrēti Krievija ir piekritusi izmantot savas ietekmes sviras uz separātistiem Ukrainas austrumos.”
Saskaņā ar Minskas vienošanos paredzēts izveidot nošķirošu ugunspārtraukšanas līniju starp Ukrainas spēku un separātistu kaujinieku kontrolētajām teritorijām, no kuras tad tiktu atvilkta smagā artilērija. Tomēr pagaidām vienošanās ieviešana dzīvē bijusi ļoti problemātiska.
Pašpasludinātās „Doņeckas tautas republikas” pārstāvji jau vairakkārt apgalvojuši, ka separātisti pilnībā kontrolē Doņeckas lidostu, bet ukraiņu spēku vadība to noliegsi. Kaujas par Doņeckas lidostu saasinājušās pagājušajā nedēļa, kad separātistu spēki mēģinājuši ieņemt jauno termināli, kuru tie aplenkumā tur jau vairākus mēnešus.
Jau vēstīts, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misija paziņojusi par nopietnu situācijas pasliktināšanos Austrumukrainā, kur notiek aizvien sīvākas kaujas staro ukraiņu spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
5.septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem, un pamiers netiek ievērots.
