Ministrs sacīja: "Mums pienāk arvien vairāk ziņas par to, ka Krievijas bruņotie spēki, redzot, ka nu nesokas tik labi ar kaujas darbību, ir arvien vairāk gatavi izmantot dažāda veida ieročus pret civiliedzīvotājiem, kas varētu nest arī daudz vairāk upuru."
"Mēs šeit iegūstam visu laiku šo izlūkinformāciju, un man gribētos nodot šo ziņu arī starptautiskajai sabiedrībai, Rietumiem un arī pašai Krievijai, ka, ja gadījumā kaut kas tāds notiks un mēs redzēsim vairāk civiliedzīvotāju upurus, tad šeit ir noteikti ne tikai Krievijas augstākajai vadībai, bet līdz pašai apakšai līdz pēdējam karavīram, kurš būs piedalījies šajos noziegumos pret civiliedzīvotājiem –
mēs izdarīsim Rietumu sabiedrībā visu, lai šie cilvēki stātos tiesas priekšā, Hāgas tiesas priekšā, un viņi no šīs atbildības neizbēgs.
Un tas ir būtiski, protams, arī šo ziņu novadīt Krievijas pusei, un es domāju, ka ir svarīgi arī, ka mēs dokumentējam pašlaik, un to arī mēs no savas puses darām, visus šos iespējamos pārkāpumus, kas varētu tuvākā laikā parādīties un kuri jau ir parādījušies," norādīja Pabriks.
LTV: Kāda šobrīd ir situācija ar ieroču piegādēm Ukrainai?
Pabriks: Latvijas gadījumā mēs esam spēruši visus soļus uz priekšu, lai mēs varētu papildināt tos sūtījumus, kuri jau ir notikuši uz Ukrainu, bet zināma aizkavēšanās mums pašlaik ir joprojām, lai, sazinoties ar tām valstīm, no kurām mēs šos ieročus esam iepirkuši vai iegādājušies, jo šeit, protams, jāsakārto diemžēl arī dokumentācija, un tas ir tas, pie kā ministrija un es personīgi strādāju dienu un nakti, lai pašlaik mēs arī visus šos dokumentus sakārtotu.
LTV: Kas ir tie ieroči, kuriem dokumenti tiek gatavoti?
Pabriks: Mēs principā gatavojam, protams, tādus pašus sūtījumus kā iepriekš, un runa šeit ir gan par munīciju, gan par prettanku ieročiem, gan pretgaisa aizsardzību.
LTV: Arī "Stinger" tai skaitā?
Pabriks: Tai skaitā. Es arī vēl vienu jautājumu gribēju jums paziņot, proti, ka pienāk man uz e-pastu pēc vakardienas ziņas par iespējamo piedāvājumu Krievijas karavīriem nolikt ieročus, pienāk arvien vairāk ziņas un e-pasti arī man personīgi no dažādiem Krievijas karavīriem vai jauniešiem, kas lūdz vai nu patvērumu Rietumos, vai lūdz kaut kādā veidā viņiem ļaut tikt prom no Krievijas.
Tā, ka es domāju, šī tēma arī tomēr būtu neizmetama ārā un apskatāma Rietumu pusē, un varbūt tiešām mēs varam atrast kaut kādu iespēju, kur mēs varam šiem karavīriem piedāvāt vai nu patvērumu, vai arī kādu finansējumu, lai pēc iespējas ātrāk karadarbību izbeigtu.
Tas nav tikai Latvijas rokās, bet šeit, protams, mums ir jārunā arī ar mūsu sabiedrotajiem. Bet šī tēma paliek arvien aktuālāka.
LTV: Vai tie karavīri, kas vēršas pie jums, ir no frontes Ukrainā, no Krievijas karavīriem, kas tur karo? Tie vēršas pie jums tagad?
Pabriks: Nē, pagaidām šī informācija nāk no pašas Krievijas iekšienes, no tiem, kas baidās, ka viņus tuvākajā laikā varētu iesaukt [armijā], bet vienlaikus, protams, ir skaidrs, ka šī informācija līdz Krievijas sabiedrībai ir aizgājusi. Svarīgi ir viņu arī paplašināt.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
27. februārī Putins arī devis pavēli Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam Valērijam Gerasimovam un aizsardzības ministram Sergejam Šoigu izsludināt Krievijas atturēšanas spēkos – Krievijas kodolspēkos – īpašo kaujas dežūras režīmu. Eksperti vienlaikus šo ziņu vērtē kā panikas sēšanu, bet ASV pavēstīja, ka Putina kodoltrauksme ir totāli nepieņemama.
