Pašlaik par izglītību politiku atbildīgie ir “Konservatīvie”, kas iepriekšējās vēlēšanās, tolaik startējot ar nosaukumu “Jaunā konservatīvā partija”, solīja finansējumu zinātnei 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat partija cerēja panākts valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācības tikai valsts valodā. Un viņi cerēja saglabāt mazās skolas un ieviest taisnīgu skolu finansējumu.
Attiecībā uz mācībām latviešu valodā nu plānots no 2025. gada skolās un bērnudārzos pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā. Arī šajās vēlēšanās “Konservatīvie” par to iestājas.
Tāpat partija piedāvā “nodrošināsim stabilitāti izglītības sistēmā, sagaidot rezultātus no iepriekš īstenotajām reformām”. Sola arī katru gadu turpināt paaugstināt pedagogu atalgojumu, novērst nevienlīdzību starp pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu pedagogu algām.
Šobrīd būtiskākās problēmas ir pedagogu atalgojums un slodzes. Latvijas Radio aplūkoja, ko šajā jautājumā piedāvā partijas un to apvienības, kas saskaņā ar iedzīvotāju aptauju rezultātiem varētu iekļūt parlamentā vai pietuvojas 5% slieksnim.
Partijas apzinās nepieciešamību paaugstināt skolotāju algas, taču skaidri piedāvājumi ir vien dažiem politiskajiem spēkiem. Pārējie min cieņpilnu, prestižam atbilstošu un taisnīgu atalgojumu.
“Jaunā Vienotība” sola gādāt, lai skolotāju darba samaksa par 20% pārsniegtu vidējo darba samaksu valstī. “Progresīvie” savā programmā raksta: "Pedagogiem panāksim sabalansētu slodzi un atalgojumu vismaz valsts vidējās algas līmenī."
Par iesāktajām reformām izglītībā pašlaik parlamentā pārstāvētie spēki norādījuši, ka sāktās reformas ir jāturpina, savukārt pret reformām ir politiskā partija "Stabilitātei!"
Mācību valodas jautājums – šo punktu vairums partiju iekļauj. Par mācībām tikai latviešu valodā ir jau minētie “Konservatīvie”, “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Progresīvie”.
Savukārt “Saskaņa” norādījusi, ka jānodrošina plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs atbilstoši laika izaicinājumiem un darba tirgus prasībām, kā arī ņemot vērā pašu audzēkņu un viņu vecāku vēlmes. “Stabilitātei” ir par izglītību dzimtajā valodā, un Latvijas Krievu savienība aizstāvēs tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos.
Vēl partiju sarakstos parādās solījumi par brīvpusdienām dažādās vecuma grupās. Tāpat ir solījumi par Latvijas augstskolu iekļūšanu dažādos topos.
Vēl jāpiemin daži piedāvājumi, kas nedublējas no programmas uz programmu. “Jaunā Vienotība” sola ieviest obligātu vidējo izglītību, iekļaujot arī gala eksāmenu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Nacionālā apvienība vispārējās vidējās izglītības saturā grib iekļaut valsts aizsardzības apmācību, bet “Progresīvie” – veselības mācību.
KONTEKSTS:
14. Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē.
Vēlēšanām kopumā reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē 1832 deputātu kandidāti. Taču 12 no esošajiem parlamentāriešiem vēlēšanās nestartēs.
