Viņa stāstīja, ka ārsti un medicīnas personāls ikdienā saskaras ar vairākām izaicinošām situācijām, ar kurām var saskarties ikviens – ne tikai medicīniskais personāls, bet jebkuras profesijas pārstāvis. Tās ir situācijas, kurās tiek pārkāptas robežas, netiek ievērota savstarpējā cieņa – tie ir agresīvi cilvēki un citas šāda veida situācijas. "Ir situācijas, kuras prasa mums pielāgoties cilvēkam mums pretī, bet šajos gadījumos ir ļoti svarīgi saglabāt savu nostāju un profesionalitāti," norādīja Logina.
Emocionālās veselības nedēļa
Emocionālās veselības nedēļā Latvijas Radio programma “Labrīt” pievēršas tematiem, kas skar dažādus emocionālās veselības apdraudējumus darba vietā. Par dažādām situācijām un to, kā ar tām tikt galā, stāsta ārsti, psihoterapijas rezidenti. Sarunas balstītas dakteres Lauras Valaines pētījumā par Covid-19 krīzes ietekmi uz medicīnas personāla psihisko veselību. Tomēr tieši tādi paši stresi iespējami arī citās profesijās, piemēram, pārdevēja un klienta, skolotāja un skolnieka, celtnieka un būvdarbu vadītāja un daudzās citās attiecībās.
"Iztēlosimies situāciju – ir 10.00 no rīta, ģimenes ārsta praksē ārsts izmeklē pacientu. Pēkšņi bez klauvēšanas strauji atveras durvis un ieskrien pacients, sakot: "Dakterīt, man ātri vajadzētu receptīti. Es ātri, man spiediena zāles beidzās, man visu pagājušo nedēļu nebija, bet vai jūs varētu tagad man ātri izrakstīt?" Šajā gadījumā, ja ārstam ir veselīga pašcieņa, viņš varētu justies sašutis vai dusmīgs par to, ka tiek pārkāpta viņa un pacienta robežas. Jautājums – ko darīt? Vispirms jau ļoti būtiski pievērst uzmanību cilvēkam, kas atrodas kabinetā šajā brīdi, aicinot viņu mirklīti uzgaidīt. Tad mēs dodamies pie cilvēka, kas nupat ieskrējis pa durvīm iekšā un sakām: "Labdien, Kalniņas kundze! Aicinu jūs doties uz reģistratūru un atrast jums piemērotāko pieraksta laiku!"," stāstīja psihoterapeite.
Viņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi šādās situācijās:
- neattaisnoties, piemēram, – "Kā jūs redzat, es esmu ar pacientu šobrīd. Es nevaru jums izrakstīt to recepti."
- Nežēloties – "Pašlaik es esmu ļoti aizņemta, man ir ļoti daudz pacientu, kā jūs redzat!"
- Nevainot un neuzbrukt – "Kas, jūs neredzat, ka es jums šobrīd nevaru to recepti izrakstīt, jo esmu ar citu klientu?"
- Nenorādīt – "Nu, taču ejiet uz to reģistratūru un pierakstieties uz sev pieejamu laiku!"
Ārste uzsvēra, ka ļoti svarīgi šīs situācijas ir pārrunāt bez dusmām un strīdiem.
"Patiesību sakot, jo mēs mazāk vārdus izmantojam, jo labāk. Un arī jautājums jums – kurā situācijā jums radās lielākas dusmas. Protams, vienmēr pastāv situācija, ka cilvēks var sadusmoties, kas ir pilnīgi saprotams no cilvēka puses. Brīdī, kad mēs redzam, ka pacients, klients, darbinieks, jebkurš mums pretī ir dusmu pārņemts, mēs to atspoguļojam mierīgā balsī, sakot: "Es saprotu, ka šajā situācijā jūs varētu justies neapmierināts un dusmīgs, bet es aicinu jūs doties uz reģistratūru un atrast jums piemērotāko laiku." Un šajā situācijā cilvēks jutīsies saprasts un respektēts. Līdzīgās situācijās var nonākt jebkurš – skolotājs, automehāniķis, biroja darbinieks.
Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka cieņa pret citiem sākas ar cieņu pret sevi – kā es pastāvu par savām robežām un kā es rīkojos, kad tās tiek pārkāptas," stāstīja Logina.
