Esot ministra amatā, kurā viņu bija deleģējusi Reformu partija, Ķīlim vairākkārt nācies noklusēt savu patieso viedokli par lietām, kas esot daļa no politiķu ikdienas, bet tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzamas plašākai publikai, viņš apgalvo intervijā. Turpinājumā - fragments no Ķīļa paustā „Latvijas Avīzei”: „Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību. Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.”
Premjers Valdis Dombrovskis no „Vienotības” trešdien raidījumā „Krustpunktā” Ķīļa pārmetumus sākotnēji noliedza: „Tas, ko es nevaru apstiprināt – ka bija kaut kādi lūgumi specifiski par labu vienai vai otrai pašvaldībai… šādu informāciju es nevaru apstiprināt, jo šāda veida lūgumus izteicis neesmu. – Tātad Ķīlis melo? – Acīmredzot. Iespējams, tas ir interpretācijas jautājums.”
Latvijas Radio gan zināms vismaz viens konkrēts sporta finansēšanas gadījums: 2011. gada nogalē, kad Ķīlis tikko bija kļuvis par ministru, valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 350 tūkstošus latu dažādu motokrosa pasākumu licenču iegādei. Ķīlis sākotnēji pret to iebildis, taču tad iejaucies premjera birojs. Sacensību organizatora „Baltijas Kausa Fonda” vadītājs Salvis Freimanis skaidro - pasākumi nāks par labu Latvijas ekonomikai:
„Ķīlis – viņš vienkārši ignorēja visu, nenāca uz dialogu, es nevarēju ar viņu tikties, runāt. Tas ir nenormāli, ka cilvēks atbild par resoru, vada to, bet sporta tēma viņu vispār neinteresē. – Tad jūs gājāt pie premjera? – Nebija cita varianta. Ko darīt? Norakstīt visu pasākumu? Tas valstij konkrēti radītu zaudējumus, ar to Latvijas izredzes uz nāciju krosa rīkošanu būtu cauri… Ķīļa attieksme bija tik nevalstiska viņa personīgo ambīciju dēļ, ka nebija cita varianta. Es vērsos pie premjera, viņš nāca pretī. Protams, ka nepareizi, ka tas bija jāfinansē no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet visa sistēma bija tāda, ka savādāk to nebija iespējams dabūt gatavu.”
Raidījuma laikā šādu notikumu gaitu tomēr atzina arī Dombrovskis, kuram gan ir vēsturisks skaidrojums: „2009. gadā mums bija budžeta konsolidācija, un cita starpā mēs bijām atteikuši finansējumu šim projektam – ikgadējie motokrosa posmi un 2014. gadā Nāciju motokross. Pēc tam mani pie sevis uzaicināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers un aicināja padomāt, vai tomēr nevarētu šo pasākumu atbalstīt. Mēs vēlreiz padomājām un atbalstījām, ko es arī Ķīļa kungam norādīju,– ja šis pasākums guvis Zatlera atbalstu – Ķīļa kungs bija viņa padomnieks, neiebilda laikam pret šādu atbalstu, - tad tagad 2012. gadā pārtraukt nebija nekādas loģikas.”
Savukārt, par profesionālās izglītības centru modernizācijas projektu apturēšanu premjeram esot sūdzējušies visi tehnikumi, ne tikai Ventspils, apgalvo Dombrovskis:
„Pie manis nāca profesionālo skolu pārstāvji un teica, ka ministrija vienu vai otru iemeslu dēļ bremzē paketes virzību un draud iestāties situācija, ka mēs neapgūsim Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ja mēs ar projektiem nevirzīsimies uz priekšu. Vēlreiz saku – neesmu nevienu brīdi nevienai pašvaldībai par labu licis kādas īpašas privilēģijas. Tur ir ap 10 projektiem.”
Ventspils tehnikuma direktore Kristīne Vāgnere noliedz arī to, ka projekta tāme būtu pārāk dārga: „Problēma tāda, ka mums bija jādod Izglītības un zinātnes ministrijai projekta gala cipars tanī brīdi, kad mums bija divi pretendenti, un cenu starpība piedāvājumiem bija gandrīz miljons. Ministrija operēja ar zemāko skaitli, savukārt, konkursā par uzvarētāju tika atzīts dārgākais piedāvājums (visi rezultāti pārbaudīti arī Iepirkumu uzraudzības birojā), kas arī šobrīd būvē. Rezultātā veidojās šī starpība, ko Ķīļa kungs nosaucis par sadārdzinājumu – tas absolūti nav sadārdzinājums.”
Direktore atzīst, ka Ventspils tehnikums pagaidām ir vienīgā no profesionālās izglītības iestādēm, kas šobrīd ir gatava uzsākt rekonstrukcijas darbus. Tomēr Vāgnere gan norāda, ka tas neesot skaidrojams ar politisko labvēlību, bet gan ar labi sagatavoto projektu, jo par to nācies cīnīties arī Iepirkumu uzraudzības birojā.
