Krustpunktā

Nedēļas notikumus komentē žurnālisti

Krustpunktā

Vai skolās obligāti jāapgūst valsts aizsardzības mācība?

Bijušais ministrs Roberts Ķīlis: Augstākā izglītība stagnē, zinātni ir izdevies pakustināt

Ķīlis par izglītības reformām Latvijā: Lielākā bremze bijis Valdis Dombrovskis

Komentējot izglītības reformu virzību Latvijā, kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka ekspremjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) nav atbalstījis pārmaiņas šajā jomā.

Ķīlis uzteica premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) atbalstu izglītības procesiem Latvijā. “Kučinskis bijis ilgtermiņā pie dokumentu plānošanas. Viņš saprot, ka ir kaut kādas lietas, kurām ir atsitieni pēc kāda laika, un kaut kas ir jādara tagad, nevar atlikt. (..) Viņš ir ieinteresēts izglītības jautājumos, un domāju – viņš ir stutējis [izglītības un zinātnes ministru Kārli] Šadurski dažos kritiskos brīžos,” sacīja Ķīlis.

Viņš gan piebilda, ka “varbūt tagad to nevar izdarīt dažādu citu iemeslu dēļ”.

Savukārt no kādreizējā premjera Valda Dombrovska, kura valdībā strādāja Ķīlis, viņš šādu atbalstu izglītības reformām nejuta. “Viņam bija svarīgi, lai nenāk uz ielām, lai nav konfliktu, viss ir mierīgi, Eiropas naudas tiek tērētas tā, lai mums nav jāatdod, fiskālā telpa. Kādas tur reformas!”

Ja man būtu jāapraksta lielākā bremze reformu procesam, diemžēl tas ir Valdis Dombrovskis, sacīja Ķīlis.

Savulaik Ķīlis asi kritizējis Šadurski kā izglītības ministru, sakot, ka viņš nekādas reformas nevirzīs. Tagad viņš atzīst, ka tā bijusi viņa kļūda.

KONTEKSTS:

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Reforma tika paredzēta no 2019.gada 1.septembra.

Sākotnēji Saeima konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, taču koalīcijā iezīmējušās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un skaidrs atbalsts izglītības ministram ir tikai no viņa paša frakcijas “Vienotība”. Arī Saeimas komisija, gatavojot grozījumus otrajam lasījumam, noraidīja šo ieceri, kā arī nepiekrita dot lielāku brīvību vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Turklāt izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu komisija nolēma pārcelt par gadu.

Pēc politiskajiem signāliem, ka varētu apturēt izglītības satura reformu, satraukumu pauda vecāki, kuri izveidojuši iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību” un nosūtījuši vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt