Panorāma

Panorāma

Panorāma

Publicē ziņojumu par Krievijas specdienestu darbībām Lielbritānijā

Nākamajā ES budžetā Latvijai 10 miljardi eiro

Kariņš par Latvijas rezultātu ES naudas sadales sarunās: Mēs protam būt daļa no risinājuma

Ilgajās sarunās par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu panāktais rezultāts ir pat labāks, nekā cerēts. Šoreiz Latvijas  premjers aktīvi iesaistījies sarunās, risinot citu valstu pretrunas, un panāktais rezultāts pierāda, ka “dots devējam atdodas”, LTV atzina premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

ĪSUMĀ:

  • Piecu dienu sarunās ES līderi vienojās sadalīt 1,8 triljonus eiro.
  • Latvija nākamajos septiņos gados saņems 10,44 miljardus eiro.
  • Tas ir par 3 miljardiem jeb 39% vairāk naudas nekā šajā plānošanas periodā.
  • Par 40% pieaugs tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem.  
  • Ir papildu finansējums “Rail Baltica” un 1,7 miljardi militārajai mobilitātei.
  • Kariņš: Ir naudas summa, kas ir pat lielāka, nekā es biju cerējis.
  • Par 2,5 miljardu eiro aizdevuma izmantošanu premjers šaubās.
  • Kariņš sarunās iesaistījies problēmu risināšanā.
  • Kariņš: Mēs esam daļa no risinājuma, un tas mums pašiem jāapzinās.

Sarunas ilga piecas dienas un noslēdzās vien otrdien ap pulksten 6 no rīta, un Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji vienojās par 1,8 triljonu eiro sadalīšanu. Šo summu veido septiņgadu budžets kopā ar jauno Ekonomikas atjaunošanas fondu, kura mērķis ir palīdzēt Eiropai atgūties pēc Covid-19 krīzes.

Ekonomikas atjaunošanas fonda apjoms paliek, kā bija plānots – 750 miljardi eiro, bet ir samazināta grantu daļa no 500 uz 390 miljardiem eiro un palielināta aizdevumu daļa. Tā ir piekāpšanās taupīgajām valstīm ar Nīderlandi priekšgalā. Bet arī Itālija un Spānija nav nepamierinātas.

Šis samazinājums nozīmē arī, ka samazināti izdevumi pētniecībai un rīcībai klimata pārmaiņu jomā, ko ES uzskata par prioritātēm.

Latvijai nākamajos septiņos gados būs pieejami 10,44 miljardi eiro – tas ir par 3 miljardiem jeb 39% vairāk Eiropas naudas nekā šajā plānošanas periodā, pateicoties jaunajam ekonomikas atjaunošanas fondam.

Mainījās iemaksu aprēķināšanas metode, līdz ar to par 30% pieaugs Latvijas iemaksas. Taču joprojām Latvija iemaksā ES budžetā mazāk, nekā saņem – uz katru iemaksāto eiro Latvija saņem 3,6 eiro.

Jaunajā budžetā Kohēzijas aploksnes pieaugums ir 1%, bet kopējais finansējums lauksaimniecībai būs par 25% lielāks nekā tagad.

Piemēram, par 40 % pieaugs tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem.  Šobrīd Latvijas zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, bet 2022. gadā saņems vidēji 200 eiro par hektāru, 2027. gadā – 215 eiro par hektāru.

Ir arī papildu finansējums “Rail Baltica” projektam un 1,7 miljardi militārajai mobilitātei – infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.

Vairāk nekā 7 miljardus eiro Latvija varēs ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.  Lauku attīstības finansējums gan samazināsies par 3%.

“Ir naudas summa, kas ir pat lielāka, nekā es biju cerējis, ka mēs varētu panākt. Ļoti labs rezultāts,” LTV atzina premjers.

Par aizdevuma daļas izmantošanu būs jārunā ar Finanšu ministriju un ar Valsts kasi, iespējams, to varētu izmantot, lai daļēji pārfinansētu jau esošo Latvijas parādu, bet premjers šaubās par nepieciešamību “iet dziļākos parādos”.  “Bet tas nozīmē, ka mums tas “spilvens”, kas ir aiz muguras, ir vēl biezāks,” sacīja Kariņš.  

Vērojot Eiropadomes sarunas un mazliet klausoties aizkulišu sarunas, noprotams, ka valstis izvēlas dažādas kaulēšanās stratēģijas, jo strīdi notiek ne tikai par naudu, bet arī par principiem. Dažas valstis staigā ar izstieptu roku un stāsta, cik viss ir slikti, citas, kā Nīderlande, iestājas dzelžainā pozā, pēc būtības izvirza ultimātu. Taču jāteic, ka tas strādā un “taupīgo” valstu grupa, kas iebilda pret grantiem, ieguvusi sev labus nosacījumus.

Latvija izvēlējās citu kaulēšanās taktiku, kas šoreiz izrādījusies ļoti veiksmīga. Latvijas premjers Krišjānis Kariņš aktīvi iesaistījās ne tikai savu, bet arī citu valstu jautājumu risināšanā un vienu brīdi kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli arī vadīja sarunas. Noprotams, ka tā, palīdzot vienai, otrai, trešajai valstij, ir bijis pēc tam vieglāk vairāk dabūt arī Latvijai.

Proti, iesaistoties procesā, nauda nav jādiedelē, bet to labprāt iedod, jo tu cīnies arī par citiem.  

“Meklē jau tos, kuri ir daļa risinājuma, nevis daļa no problēmas. Un Latvija tagad aizvien vairāk pierāda to, ka mēs protam ne tikai izstiept roku un kaut ko lūgt, bet mēs jau esam tajā līmenī un tajā klubā, ka mēs esam līdzvērtīgi ar visiem citiem.

Mēs esam daļa no risinājuma. Un tas mums pašiem jāapzinās,” sacīja Kariņš.

Jautāts, vai sarunu vadīšana kopā ar Merkeli ir iemesls tam, ka Latvija dabūja vairāk naudas, nekā iepriekš cerēts, Kariņš vien noteica, ka “process ir daudzšķautņains, tas droši nenāca par ļaunu”.

Premjers atzina, ka vairāku dienu sarunās “gāja asi un vismaz trīs reizēs es biju iekšēji pārliecināts, ka laikam šoreiz pavisam [sarunas] sabruks”.

“Mēs vairākas reizes līdz tai aizai bijām nonākuši, bet tomēr, pirms mēs spērām kolektīvi tālāko soli, mēs atkāpāmies kolektīvi un atradām veidu, kā tikt uz priekšu. Es arī pats ļoti aktīvi iesaistos jautājumos, kuros varbūt mums nav tāda merkantila interese, bet, kad esi iekšā procesā un palīdzi otram, reizēm tas otrs arī var palīdzēt tev. Tas latviešu sakāmvārds – dots devējam atdodas – tas šoreiz tā ir. Mums tas rezultāts ir tiešām labs,” sacīja Kariņš.

Jautāts, kā var izturēt ilgas sarunas līdz rītam, premjers atzina, ka nezina, bet “varbūt tas ir jaunības rūdījums sportojot, kafiju arī daudz dzeru. No malas tas droši vien ir daudz nogurdinošāk vērot, nekā būt iekšā. Jo iekšā procesā prāts ir nodarbināts, un tu risini konkrētu procesu. Tas ir darba aprakstā.

Nu piecas dienas – tas nav darba aprakstā, to es nevienam neieteiktu un es nevienam nenovēlētu,” sacīja Kariņš.

Tagad ES nākamo septiņu gadu budžets ir apstiprināts, un kopā ar Ekonomikas atjaunošanas fondu tas veido vēsturiski vislielāko Eiropas budžetu, kāds jebkad ir bijis, pat ņemot vērā, ka viena no lielajām iemaksātājvalstīm – Lielbritānija – ir no ES izstājusies. Tagad budžets vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti