Kariņš ziņojuma laikā daudz pievērsās notiekošajam Ukrainā, pret kuru Krievija uzsākusi karu, kā arī tā ietekmei uz pasaules un Latvijas ekonomiku un enerģētikas nozares izaicinājumiem, ko rada atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes.

Viņš pauda: "Sankcijas maksās mums naudu, bet ukraiņiem šis karš maksās asinis, cilvēku dzīvības, infrastruktūru. (..)

Mēs arī maksāsim cenu, tā cena ir nauda, bet tai ir laba īpašība – mēs to varēsim, ja esam gudri, nākotnē atpelnīt un ar uzviju."

Kariņš, komentējot mudinājumus kompensēt pašreizējo cenu kāpumu iedzīvotājiem, norādīja, ka atbalstam ir jābūt mērķētākam.

Viņš atsaucās uz kāda cilvēka priekpilno stāstu par to, ka līdz ar atvēlēto 450 miljonu eiro atbalstu energocenu krīzes dēļ par elektrību vispār vairs nav jāmaksā vai ka dažās pašvaldībās siltuma rēķini ne tikai nav kāpuši, bet atbalsta rezultātā pat samazinājušies. Viņš sacīja – tā ir mācība valdībai, ka jādomā par mērķētāku atbalstu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Kā piemēru Kariņš minēja pensionārus un daudzbērnu ģimenes.

Kariņš pauda – daudzi izjūt sadārdzinājumu, bet ne visi, kas to izjūt, ir atbalsta mērķauditorijā, tāpēc viņš mudināja būt gudriem un izvēlēties mērķētus atbalsta mehānismus, kurus valsts varēs atļauties arī ilgtermiņā.

Kariņš arī sacīja: "Ir vēl viena joma, kas mums ir jāstiprina. Tā ir informatīvā joma. Šajā karā, kā pierādās, informatīvā sfēra ir arī ļoti no svara. Viņa nenogalina cilvēkus, bet viņa bojā cilvēku prātus. Mēs zinām, ka mūsu valstī ilgstoši daudzi cilvēki ir dzīvojuši informatīvā laukā, kas tuvinās tam informatīvajam laukam, kas ir Krievijā, kas nav Latvijā, Igaunijā, Lietuvā vai jebkur citur Eiropā. Tie ir gadu faktiski tagad jau desmitiem proponēti Kremļa meli, kuri nepastarpināti ir ienākuši mūsu sabiedrībā un iesējuši, nezinu, tā kā tādu domu vai ideju vēzi. Un šis vēzis mums ir jāizravē, jāizgriež laukā."

Tāpat premjers uzrunā pauda, ka Krievijas karš Ukrainā vienojis gan Eiropas Savienību, gan NATO, gan Latviju, kā arī valdību, Saeimu un pašvaldības. Kā piemēru viņš minēja akadēmisko airēšanu, kur kādreiz komandas dalībnieki sēdēja katrs savā virzienā, bet tagad – vienā.

"Nesaku, ka viss ir ideāli, bet viss ir pareizajā virzienā," sacīja Kariņš, vienlaikus uzslavējot savas valdības ministrus par darbu šajā saspringtajā laikā.

Sarunu viņš noslēdza ar frāzi "Draugi, būs labi!"

un sacīja: "Galvenais ir turēties kopā. Apzināties to, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi – neatkarīgi no tā, kādā valodā runā. Mēs esam pret Putina Krieviju un par neatkarīgu Ukrainu."

"Esmu pārliecināts, ka šī krīze mūs saliedēs un iznāksim no tās gudrāki, spēcīgāki un vienotāki. Lai Dievs svētī mūsu mīļo Latviju! Stāvēsim visi kopā kā klints ar Ukrainu," sacīja Kariņš.

Opozīcija gan pēcāk pārmeta, ka valdības nodoms pāriet tikai uz latviešu mācību valodu cilvēkus šķelšot vēl vairāk. 

Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) sacīja: “Pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā tīšuprāt ir iniciēta tagad, Krievijas iebrukuma laikā, cerot, ka krievu diaspora Latvijā var būt demoralizēta un nespēj izrādīt iedarbīgu pretestību galīgai krievu mācībvalodas likvidēšanai skolās.” 

Savukārt “Saskaņas” deputāts Boriss Cilevičs pauda: “Kamēr jūs patiešām vilksiet tās sarkanās līnijas, kamēr jūs būsiet gatavs strādāt ar homofobiem, ksenofobiem, populistiem, ar jebko, izņemot tā saucamos krievus, Latvijas drošība tiks apdraudēta. Mēs jums palīdzēsim. Jautājums ir par to, vai jūs esat gatavs pieņemt šo palīdzību.”

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) no tribīnes uzsvēra, ka turpmāko gadu laikā plānotā pāreja uz latviešu mācību valodu ir viens no daudzajiem līdz šim nepadarītajiem mājasdarbiem.

“Var turpināt ceļu caur naidu, caur nicinājumu, cauri nereti īstenoto pieeju – čemodāns, stacija, dzimtene jau no rītdienas, šādi var, bet šādi varēja darīt deviņdesmitajos, tomēr valsts nekad nedrīkst aizmirst arī savu atbildību par sekām, ko nes iepriekšpieņemtie lēmumi vai vienkārši nepadarītais,” atzīmēja Muižniece.

Vairāki citi opozīcijas deputāti pārmeta, ka premjers nav rūpējies, par visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo Covid -19 noteikto ierobežojumu dēļ daudzi bijuši spiesti atstāt darbu.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.