Ventspils novada dome 10 gadu laikā Jūrkalnes attīstībai ir piesaistījusi nepilnus 2 miljonus eiro pašvaldības un projektu finanšu līdzekļus. Tikšanās reizē ar jūrkalniešiem pašvaldība klātesošos iepazīstināja ar konkrētiem faktiem, kuru mērķis bija pierādīt, ka Ventspils novads ir ekonomiski dzīvotspējīgāks nekā Kuldīga.
"Protams, ka mēs apskatījām arī tuvākos kaimiņus Talsus un Kuldīgu. Un iznāca - gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir daudz lielāks uz vienu Ventspils novada iedzīvotāju, mums tie ir 505 eiro, gan arī nekustamā īpašuma nodoklis ir vēl ievērojamāki lielāks - uz vienu iedzīvotāju tie ir 92 eiro. Savukārt mūsu kaimiņiem tas ir uz pusi mazāks gandrīz," norādīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.
Jūrkalnes iedzīvotāji ir satraukti par tālāko nākotni, tas būtiski izmainītu vairākus jautājumus.
"Šeit ir sakārtots viss, ir infrastruktūra. Ideāli jebkurš var nokļūt līdz Ventspilij, ja arī viņam nav mašīnas, vai arī tiem pašiem pensionāriem. Šeit ir Ventspils - Liepājas šoseja, autobuss iet ļoti bieži. Uz Kuldīgas pusi, nu es atvainojos, viens autobuss četros no rīta un atpakaļ astoņos vakarā," sacīja Jūrkalnes iedzīvotājs Ingus Antonovičs.
Viena no Jūrkalnes suitu sievām apgalvo, ka suitu kultūrvēsturisko telpu daudz vairāk stiprina pašreizējais modelis, jo tagad to finansiāli atbalsta Alsungas, Ventspils un Kuldīgas novads. "Mums ir visu laiku bijis ļoti liels atbalsts no novada, un mēs arī varam teikt, ka ļoti daudz nesam to novada vārdu arī ārpus valsts robežām," pauda Jūrkalnes iedzīvotāja, suitu sieva Taiga Reķe.
Savukārt Kuldīgas novada domes pārstāvis uzsver, ka šobrīd notiekošā situācija ir par daudz dramatizēta. Viņš stāsta, ka atbalsta ideju Jūrkalni pievienot Kuldīgai, bet apgalvo, ka tiks ņemts vērā arī vietējo iedzīvotāju viedoklis. Saeimā Teritoriālās reformas komisijai kopumā ir iesniegti 330 priekšlikumi no vairākām pašvaldībām un deputātiem. Plānots tos izskatīt līdz jūnija beigām, un jau Saeimas 3. lasījumā būs lielāka skaidrība par tālāko Jūrkalnes nākotni.
