ĪSUMĀ:
- Bērnudārzos jau 1,5 mēnesi strādā pēc jaunām vadlīnijām; uzsvars arī uz sociālajām prasmēm.
- Izglītības satura centrā vēl nesteidzas ar secinājumiem, sola vērtēt pēc pusgada.
- Šobrīd būtiskas sūdzības no bērnudārziem nav saņemtas.
- Rīgas 213. bērnudārza būtisku izmaiņu nav, jo jau iepriekš dažādots mācību saturs.
- 213. bērnudārza audzinātāju vairāk satrauc lielais bērnu skaits grupās.
- Jaunās vadlīnijas arī prasa no audzinātājiem vairāk “papīra darba”.
- Bērnudārza vadītāja: Trūkst, kam jautāt padomu.
- Izglītības satura centrs norāda uz plašo metodisko materiālu klāstu.
- Var vaicāt padomu Valsts izglītības satura centrā.
- Vecāki neskaidrību gadījumā mudināti atbildes rast kopā ar pedagogu vai metodiķi.
Jau pusotru mēnesi visā Latvijā pirmsskolas izglītības iestādes strādā pēc jaunajām vadlīnijām, īstenojot pirmo posmu pakāpeniskām pārmaiņām vispārējā izglītībā Latvijā. Tajās bez tradicionālajām lasīšanas un rēķināšanas prasmēm liels uzsvars ir uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu.
Valsts izglītības satura centrā vēl nesteidz izdarīt pirmos secinājumus, cik sekmīgi notikusi jaunā satura ieviešana, solot to vērtēt aptuveni pēc pusgada. Šobrīd būtiskas sūdzības no bērnudārziem nav saņemtas.
Kad Latvijas Radio ierodas Rīgas 213. bērnudārza vecākajā grupiņā, bērni sēž pie galdiem un rūpīgi zīmē vai krāso, izvēloties katrs savu izpausmes veidu.
Jaunais mācību gads ļoti būtiskas izmaiņas grupiņas ikdienā nav ieviesis, jo audzinātāja Ieva Strapcāne-Abase jau līdz šim centusies piedāvāt bērniem dažādību mācību saturā, tomēr ikdienas ritms nedaudz atšķiras.
“Nav vairs visas grupas apjomā viens darbs, ko mēs darām, bet, no rīta atnākot, paēdam brokastis un tad ķeramies pie darbiņiem. Turpinām tēmu, ko esam iesākuši. Arī bērniem pašiem ir skaidrs viss nedēļas plāns, un bērni vairāk iesaistās visā tajā tēmas virzībā,” skaidroja audzinātāja.
Tomēr audzinātāja nenoliedz, ka šobrīd ir meklējumos, kā atrast labāko ceļu uz rezultātu.
„Ir mazliet taustīšanās. Bet, līdz ko tu sāc mēģināt pāriet jaunajā sistēmā, tad arī daudzas lietas kļūst skaidras, kā labāk to īstenot. Un arī katrai grupai tas ir individuāli, kā labāk, kā bērni ir gatavi to īstenot šobrīd,” atzina Strapcāne-Abase.
Strapcānei-Abasei lielāku satraukumu rada nevis pats pirmsskolas izglītības saturs, bet gan bērnu skaits grupā. Viņa ikdienā strādā ar 23 bērniem.
„Lai mēs varētu strādāt dažādās kompetencēs vienlaicīgi... Tas ir tas, kas satrauc. To arī var izjust ikdienā, ka darbs veiktos labāk, ja bērnu skaits grupā būtu mazāks,” norādīja audzinātāja.
No audzinātājas jaunās vadlīnijas prasa daudz rūpīgāku plānošanu, arī „papīru” darbs ir krietni lielāks.
Uz to uzmanību vērsa arī šī bērnudārza vadītāja Liene Jurgenberga, kura norādīja, ka “mums ir jāpierāda, kā mēs to izdarām”.
“Ja kādreiz bija minēts, ka tajā darbībā mēs darām to un to, tad tagad tas caurvijas gandrīz uz visu nedēļu. Pirmsskolas skolotājam ir ļoti grūti atrast, kā to visu pierādīt,” sacīja bērnudārza vadītāja.
Kamēr izmaiņas iedzīvojas praksē, Jurgenberga tomēr kā galveno atbalstu minēja kolēģu sadarbību: „Mums jāatrod, lai maisam abi gali būtu piepildīti, lai skolotājs būtu pilnvērtīgi pastrādājis un bērni būtu ļoti, ļoti lieli ieguvēji.”
Uz jautājumu, vai viņai ir kam pajautāt padomu, Jurgenberga atzīst: “Jānopūšas… laikam nav, mēs pašas bērnudārzu vadītājas labi sadarbojamies, jautājot, kā jūs izdarījāt, kā izdomājāt, kur jūs to redzējāt”.
“Mums Rīgas domes departamenta Pirmsskolas nodaļas speciālisti cenšas palīdzēt un par to paldies jāsaka, bet praktiskā dzīvē ir drusciņ savādāka,” atzina bērnudārza vadītāja.
Tikmēr vecāki visbiežāk paužot bažas par to, vai pirmsskolas izglītības iestāde joprojām spēs sagatavot bērnu skolai. To, ka šajā ziņā nekas nemainās un joprojām bērnam ir noteikti sasniedzamie rezultāti, kuriem pedagogs seko līdzi, apliecina kā bērnudārzā, tā arī satura autori.
Projekta „Skola 2030” pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece skaidroja, ka „jaunā pieeja nosaka, ka bērns zināšanas un prasmes apgūst praktiski darbojoties, rotaļājoties, bet tas notiek skolotāja vadībā, un skolotājs rūpīgi un pārdomāti saplāno mācību procesu tā, lai rotaļas un dažādas praktiskas darbošanās bērnam ļautu apgūt konkrēti noteikto mācību saturu.”
Tikmēr Valsts izglītības un satura centrā vēl nesteidz vērtēt, vai jaunā satura ieviešana bijusi sekmīga. To plānots apzināt pēc ilgāka laika – aptuveni pusgada.
Pagaidām centrs lielas bažas no bērnudārzu puses neizjūt, vien dažus jautājumus par to, kā saturā iekļaut papildu nodarbības, kas līdz šim bijušas bērnudārzos, vai arī atsevišķi gadījumi iezīmējuši neskaidrības par vērtēšanu.
Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Liene Zeile stāstīja, ka „jaunās vērtēšanas jēga ir tikai un vienīgi nevis novērtēt ar kaut kādu sejiņu vai punktiņiem, bet lai bērns saprot, kā uzlabot savu sniegumu”.
Neskaidrību gadījumos satura pārstāvji uzsver pedagogiem pieejamo plašo metodisko materiālu klāstu, kā arī iespēju saņemt praktisku atbalstu no novada pirmsskolas izglītības koordinatoriem un pilotskolām, kuras jau iepriekšējos gados strādājušas pēc jaunās sistēmas. Tāpat padomu var vaicāt Valsts izglītības satura centrā.
Tikmēr vecāki neskaidrību gadījumā mudināti sākotnēji atbildes rast kopā ar pedagogu vai metodiķi.
