Nākamnedēļ bērnudārzos jāsāk strādāt pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas

Nākamnedēļ pedagogiem bērnudārzos jāsāk strādāt pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas. Tas nozīmē, ka mācību process būs centrēts uz bērna individuālo izaugsmi, vēlmēm un prasmēm. Tomēr šī pāreja nesīs ne tikai ieguvumus, bet arī šķēršļus pedagogiem un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem.  

ĪSUMĀ:

  • Bērnudārzu pedagogiem jāsāk strādāt pēc kompetenču izglītības sistēmas.
  • Jaunā pieeja orientēta uz pielāgošanos pašam bērnam, viņa prasmju attīstībai.
  • Svarīgi ir grupiņās ierasto rotaļlietu vietā izvietot izglītojošas mantas.
  • Šādai izglītības metodei ir arī izaicinājumi.
  • Nevajadzētu šo izglītības veidu jaukt ar visatļautību.
  • IZM: apmācītas visu pašvaldību bērnudārzu vadības komandas.

Kompetenču izglītība ieviesīs pārmaiņas ne tikai bērnu un vecāku, bet arī pedagogu ikdienā, Latvijas Radio stāstīja Ozolnieku pirmsskolas izglītības iestādē „Zīlītes”. Mācību programma „Zīlītēs” jaunajiem standartiem pakāpeniski pielāgota jau iepriekšējos trīs gadus. Tomēr pavisam to ieviesīs tikai no šī mācību gada.

„Šis izglītības saturs ir vērsts uz to, kas tad notiek manī kā cilvēkā iekšā,” stāstīja  iestādes vadītāja Laura Klegere-Dortāne.

“Un skolotājs ir kā novērotājs. Viņš skatās – aha, šobrīd viņš griež intensīvi ar šķērēm, jo šī ir prasme, ko viņš grib pilnveidot. Aha, rekur viņš lec ar abām kājām uz priekšu. Tātad, nevis es pielāgoju sportā, ka mēs šodien metīsim bumbu, bet viņam ir aktuāli lēkt ar abām kājām uz priekšu. Un tas ir tas, ko es kā elementu šobrīd sportā iekļaušu, jo viņam tas ir svarīgi un aktuāli.

Nākamnedēļ bērnudārzos jāsāk strādāt pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmasPaula Dēvica

Šādā veidā, novērojot bērnu, skatoties, mēs mēģinām radīt vidi un apstākļus, lai tā tas notiktu,” skaidroja Klegere-Dortāne.

Pielāgojot izglītības saturu bērna prasmēm un vajadzībām, viņam rodas vēlme un patika mācīties.

Svarīgi ir grupiņās ierasto rotaļlietu vietā izvietot izglītojošas mantas.

Bērnudārzā „Zīlītes” jau vairākus gadus pieejami bērniem pielāgoti priekšmeti, kas māca dažādas prasmes. Piemēram, figūras, kuras saliekot, bērns iemācās trīspirkstu satvērienu, kas nepieciešams rakstīšanai, stāsta bērnudārza vadītāja.

„Šie ir skaitļu stieņi. Pie skaitļu stieņiem, kas ir divās krāsās, viņi izdzīvo skaitļu sastāvu. Viens, divi, trīs, četri. Un sākumā, tikai skaitot sensori, un pēc tam, kad viņi jau atpazīst skaitļu simbolus, tad viņi liek katram stienim klāt arī skaitļu kartiņas. Binomais un trinomais kubs, kur viņi apgūst nemanot a2+b2, kas viņiem pēc tam skolā būs jāizmanto algebrā. Tad nevilšus no sajūtām pirmsskolā, paši nezinot, viņi izdzīvo šo formulu,” stāstīja Klegere-Dortāne.

Neskatoties uz dažādiem ieguvumiem, šādai izglītības metodei ir arī izaicinājumi.

Ventspils bērnudārzs „Varavīksne” jauno programmu pielieto jau četrus gadus. Izglītības iestādes vadītāja Kristīne Boitmane stāstīja, ka bērni ir kļuvuši drošāki un atvērtāki viens pret otru. Tomēr nevajadzētu šo izglītības veidu jaukt ar visatļautību.

Ir jākontrolē, lai bērns visu laiku nedarītu tikai to, kas viņam patīk. Pedagogam jāveicina arī interese citu prasmju apgūšanā.

„Sākumā tas bija tāds stress, ka nebija nolikts viss priekšā un mums pašiem viss bija jāizstrādā. To pašu plānošanu un tās pašas nodarbības. Mēs par nodarbībām vairs nesaucam, saucam par bērnu darbību visas dienas garumā. Neviens neko nebija nolicis priekšā. Tās bija tās grūtības - vai es spēšu, vai es varēšu, vai es pareizi daru. Bet nu mēģinājām visu laiku iedrošināt, ka nav jābaidās, ka ir jākļūdās.

Ir jāļauj kļūdīties gan bērniem, gan arī pašiem. Ja tu pats nekļūdies, kā tad tu bērnam ļausi kļūdīties,” uzsvēra Boitmane.

Gatavojot jauno izglītības sistēmu, domāts arī par pedagogu sagatavošanu.

Izglītības un zinātnes ministrijā apgalvo, ka apmācītas visu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu vadības komandas.

Tāpat pieejami arī dažādi metodiskie materiāli un pamācoši resursi internetā.

 „Mēs nevaram uzreiz [gaidīt] nākamajā dienā, ka viņi pilnībā izmainīs savu mācīšanas stilu. Bet man jāsaka tā, ka pirmsskolas skolotājiem ir ārkārtīgi liela interese un vēlme jau pamēģināt.

Es esmu pārliecināta, ka jauno mācību saturu un pieeju ieviest izdosies visiem,” sacīja ministrijas pirmsskolas satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece.

Eksperti atzīst, ka jaunajā izglītības sistēmā ieguvumu ir vairāk nekā šķēršļu un laiks veco sistēmu mainīt pienācis jau sen.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti