ĪSUMĀ:
- IZM: skolu gatavība attālinātajām mācībām ir dažāda.
- Ir skolas, kur viss saplānots nedēļām uz priekšu, citām - vēl daudz neskaidrību.
- IZM iesaka samazināt apgūstamās vielas daudzumu, fokusēties uz būtiskāko.
- Astoņas skolas Latvijā līdz šim vispār nav izmantojušas mācību metodes e-vidē.
- 5375 bērniem mājās nav viedierīču vai interneta pieslēguma.
- IZM aicina tehnoloģiju uzņēmumus nodrošināt skolēniem šīs ierīces.
- Ieteicamās platformas e-klase un uzdevumi.lv.
- Metodisko materiālu sarakstu publiskošot arī ministrijas mājaslapā.
- Pastāv gan risks, ka populārākās mācību platformas pirmdien uzkārsies.
- Tāpēc skolas aicina meklēt arī citus risinājumus, piemēram, videokonferences.
- Mācībām pielāgotu saturu katru dienu no 6.30 rītā līdz 11 pārraidīs arī LTV7.
- IZM “plāns B” – ja neizdosies, tad brīvlaiks un mācību gada pagarinājums.
Vai skolas ir gatavas mācīt attālināti? Uz šo un daudziem jautājumiem trešdien, 18. martā, Saeimā mēģināja atbildēt izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) un viņas komanda.
“Šobrīd gatavības pakāpe noteikti ir dažāda,” atzina ministre.
Esot skolas, kur viss saplānots katram mācību priekšmetam nedēļu uz priekšu, bet tāpat ir izglītības iestādes, kurām vēl daudz neskaidrību.
Ministrija patlaban iesaka samazināt apgūstamās mācību vielas daudzumu, fokusējoties uz pašu būtiskāko.
Atklāts, ka astoņas skolas Latvijā līdz šim vispār nav izmantojušas mācību metodes e-vidē. Satraukums arī par skolēniem. 5375 bērniem mājās nav viedierīču vai interneta pieslēguma.
“Mēs šobrīd esam uzrunājuši no IZM puses dažādus telekomunikāciju piegādātājus – LMT, “Tet”, “Biti”, un cerams, ka arī citi pievienosies šādā akcijā – nodrošināt mazāk sociāli nodrošinātajiem bērniem, ka viņiem ir šīs ierīces, caur kurām šo attālināto izglītību var nodrošināt,” informēja IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija).
Ieteicamās platformas e-klase un uzdevumi.lv. Metodisko materiālu sarakstu publiskošot arī ministrijas mājaslapā.
Ir risks, ka pirmdienas rītā, visām skolām pieslēdzoties noderīgajām mājaslapām, kaut vai, piemēram, uzdevumi.lv, tās varētu tikt pārslogotas un vienkārši uzkārties.
Tāpēc skolas aicina būt radošām un meklēt arī citus risinājumus, piemēram, vairāk organizējot tiešraides videokonferences.
Sākot ar pirmdienu, mācībām pielāgotu saturu katru dienu no pulksten pusseptiņiem rītā līdz 11 pārraidīs arī Latvijas Televīzijas septītais kanāls.
Tās būs gan mazajiem skolēniem piemērotas izzinošas animācijas filmas, gan raidījumi par zinātni, vēsturi, literatūru lielāko klašu audzēkņiem.
Ir arī plāns “B”. “Mēs monitorēsim divu nedēļu periodu, un tad arī pieņemsim nākamos soļus un lēmumus,” informēja ministre.
Ja viss izdosies, tad turpinās mācības šādi, cik ilgi būs nepieciešams, “ja ne, tad noteikti ir mācību gada pagarinājums un brīvlaiks uz to laiku, kamēr nevar piedalīties klātienes nodarbībās”, atzina Šuplinska.
Tāpat apsver iespēju izveidot arī diennakts informatīvo tālruni.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss ''SARS-CoV-2'' un "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka Covid-19 saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti.
Līdz trešdienai, 18. martam, Latvijā apstiprināts 71 "Covid-19" saslimšanas gadījums.
