Viņa norādīja, ka diskusijas mērķis bija panākt caurspīdīgumu pedagogu algu sadalē. „Pašlaik pašvaldību rokās likumīgi ir iespēja pārdalīt valsts mērķdotāciju pēc viņiem pieņemamiem principiem. Līdz ar to gala rezultātā rodas situācijas, kad cilvēkiem nav skaidrs, kā viņu atalgojums tiek aprēķināts,” skaidroja Seile.
Tomēr, veidojot jaunu pedagogu atalgojumu modeli, IZM vēlas panākt arī to, lai finansējums nozarei būtu pilnībā izsekojams un pārskatāms. „Tas nav nodrošināts šobrīd. Līdz ar to princips paliek. Kādā veidā tas tiks nodrošināts, tas ir pakārtots jautājums,” sacīja ministre.
Tomēr, visticamāk, IZM neatgriezīsies pie idejas par algu publiskošanu.
„Bet, ja tā būtu valsts sektorā strādājošo algu publiskošana, es personīgi, domāju, ka tā būtu pareiza ideja,” sacīja Seile.
Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija rosināja publiskot pedagogu algas, tādējādi padarot atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā. Decembra sākumā ieceri atbalstīja arī valdība, paredzot publiskot arī skolotāju personas datus.
Šī iecere saņēmusi dažādu vērtējumu, taču lielākoties negatīvu. Bijusī izglītības ministre Ina Druviete ("Vienotība") kritizēja to kā nepārdomātu lēmumu, kas var atstāt negatīvas sekas uz sabiedrību. Savukārt vairāki pedagogi pauda, ka tas sanaidos skolotājus savā starpā.
Komentējot šo ieceri, tiesībsargs Juris Jansons pauda, ka nevar publiskot tikai pedagogu atalgojumu, bet tas būtu jādara visiem publiskajā sektorā strādājošajiem. Tam piekrita arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, ieceri par skolotāju algu publiskošanu nodēvējot par nepieņemamu un nejēdzīgu.
Vēlāk ministrija atsauca šo ieceri, norādot uz aso sabiedrības un partneru reakciju.
