Labrīt

Durvis apmeklētājiem vērs jauna kultūrvieta "OratoriO"

Labrīt

Dailes teātris sāk simtās jubilejas sezonu

Valsts pašvaldībām dāsni dala aizdevumus. Projektu ceļu līdz valdībai pavada arī šaubu ēna

Ielas, skolas un Rīgas dvīnis: pašvaldībām dāsni dod aizdevumus, taču projektus pavada šaubu ēna

Valdība otrdien atbalstīja pašvaldību vēlmi pēc aizņēmumiem vairāk nekā 18 miljonu eiro vērtībā. Šī ir jau trešā kārta, kurā pašvaldības var pieteikties aizdevumiem, kam valdība pavasarī rezervēja 150 miljonus eiro. Iepriekš vietvaras aizņemšanās griestus bija visai ātri sasniegušas, bet Covid-19 raisītās krīzes mazināšanai jeb ekonomikas atveseļošanai valdība radīja jaunu aizņemšanās instrumentu. Tagad redzams, ka pašvaldībām ir gana daudz atjaunojamu ielu un remontējamu skolu, bet Rīga savai teritorijai pandēmijas laikā grib radīt digitālu dvīni. Tomēr projektu ceļu līdz valdībai pavada arī šaubu ēna.

ĪSUMĀ:

  • Pašvaldības aizņemsies no valsts 18 miljonus projektiem ekonomikas sildīšanas nolūkos.
  • Daudz naudas dabūs Rīga, arī citas pilsētas, bet problēmas ir Ikšķilei.
  • Ikšķile nevarot dabūt naudu, jo projekti jāsaskaņo ar Ogri, kurai prioritāri pašas projekti.
  • Ogres vadība noliedz, ka liktu sprunguļus riteņos Ikšķilei.
  • Apvienojamo novadu mēru sanāksmes nav pārāk atklātas.
  • Valsts kontrole norāda, ka pašvaldību tēriņi kļuvuši saprātīgāki.

Trešajā projektu pieteikumu pieņemšanas ciklā tika saņemtas 74 idejas un aizdevumu prasījumi no 40 pašvaldībām. Atbalstu guva 56 projekti, kuru īstenošanai vajadzēs 25 miljonus eiro, ceturto daļu savos makos meklēs pašas pašvaldības, bet vairāk nekā 18 miljonus tās varēs aizņemties no valsts. Sākot no trešās kārtas, papildinātas arī atbalstāmo projektu jomas – ne vairs tikai ceļu sakārtošana un skolu siltināšana, bet arī higiēnas prasību ieviešana izglītības iestādēs, kurām Veselības inspekcija ir iepriekš aizrādījusi.

Tā kā projekti visai lielā tempā jāīsteno lielākoties jau šogad, veiksmīgāk sokas pašvaldībām, kam dokumenti jau iepriekš bija sagatavoti, taču nebija rocības plānu īstenošanai.

Viena no lielākajām ieguvējām šajā aizdevumu sadales projektā ir Rīga, kuras iepriekšējā vara pirms atlaišanas šķendējās, ka politisku un citu iemeslu dēļ tās iespējas pretendēt uz Eiropas un valsts atbalstu ir visai ierobežotas. Tagad Rīgas domi vada Jura Pūces vadītās ministrijas ieceltā administrācija. Rīgai arī lielākie piešķirtie aizdevumi. Aizņemšanās projektu pieteikumu trešajā kārtā ir redzams, ka, piemēram, teju trīs miljonus Rīgai aizdos sešu pašvaldības iestāžu siltināšanai, 763 tūkstoši būs pieejami energoefektivitātes pasākumiem skolās, vēl par pusotru miljonu eiro Rīga digitalizēs mācību lietas attālinātam izglītošanās procesam, kā arī elektronizēs Rīgas būvvaldes arhīva vecos dokumentus, bet par 500 tūkstošiem eiro tikšot radīts pašvaldības administratīvās teritorijas digitālais dvīnis.

Par pabērniem sevi nevar saukt arī reģionu pašvaldības. Piemēram, Jelgavas pilsētai vajadzīgi 625 tūkstoši eiro ietves izbūvei Kalnciema ceļa posmā, Rūjiena tiks pie teju 700 tūkstošu aizdevuma Valdemāra ielas pārbūvei, Jelgavas novads par 622 tūkstošiem eiro siltinās Valgundes pagasta kultūras centru "Avoti", Ludzā par 661 tūkstoti pārbūvēs Krāslavas ielas posmu, bet Ventspils par 200 tūkstošiem eiro uzlabos biznesa vidi, par 700 tūkstošiem izstrādās inovāciju platformu, bet par 620 tūkstošiem darba tirgum pielāgos skolotājus.

Starp daudzajiem projektiem, kam valsts izsniegs aizdevumus, nav Ikšķiles novada domes projektu.

Mērs Indulis Trapiņš no "Vienotības" pauž, ka Ikšķiles vajadzības tiek bremzētas kopš laika, kad lielāki investīciju projekti ir jāsaskaņo ar pašvaldībām, kas ietilps nākotnes novadā pēc teritoriālās reformas. Iesniegtie projekti neesot pieņemti, aizbildinoties, ka tie nāk pārāk vēlu.

Pašvaldību lietu ministrija iepriekš tālredzīgi noteica, ka līdz teritoriālajai reformai lēmumi par lieliem tēriņiem jāpieņem kopīgi tiem mēriem, kuru vadītās pašvaldības ietilps nākotnes novadā. Mērķis ir nepieļaut pirms iepriekšējās reformas vēroto, ka pašvaldības nākamajām domēm atstāj lielas parādsaistības, īstenojot projektus, kas vēlāk nebūs primāri vajadzīgi. Taču Ikšķiles mērs Trapiņš uzsver, ka nākotnes novadā Ogre būs lielākā, un tās mēram Egilam Helmanim no Nacionālās apvienības tagad ir arī lielākā teikšana par Ikšķiles vēlmēm.

"Tas, ko iepriekš teicām administratīvi teritoriālās reformas sakarā, ir šis risks, ka netiks projekti atbalstīti, un tas piepildās diemžēl," sacīja Trapiņš.

Starp Ogres mēru Helmani un Ikšķiles priekšsēdi Trapiņu domstarpības virmo jau labu laiku. Ikšķiles ielu sakārtošanas projektus valdības aizdevumu programmā tiešām neredz. Savukārt Ogres novads 3. kārtā pieteicis un zaļo gaismu dabūjis pat divām lietām: 400 tūkstošu eiro vērtajai Blaumaņa ielas pārbūvei, kā arī Rožu ielas sakārtošanai, kam tērēs gandrīz 700 tūkstošus.

Ogres domes priekšsēdis Helmanis sākotnēji pārāk runīgs nebija. Tomēr pēc brīža pārdomāja, atzvanīja, bet Ikšķiles bažas par sprunguļu likšanu kaimiņu novada plānos noliedza. Viņš norādīja, ka projekti jāizsver administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai Ogrē un Ikšķilē nedublētos infrastruktūrā. Savukārt projektus par ielu remontiem vēl tikai skatīšot.

Ikšķiles mērs Trapiņš gan uzsvēra, ka Ogres vēlība līdz šim saņemta tikai 70 tūkstošu eiro vērtā gājēju celiņa izbūvē, kamēr no lielajiem ielu projektiem pie naudas tiek Ogre, bet ne Ikšķile.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no "Attīstībai/Par!" apgalvoja, ka mēriem pašiem ir jātiek galā, kādas lietas īstenot nākotnes apvienotajā novadā.

Pūce gan akcentēja, ka vairums pašvaldību pirms teritoriālās reformas iztiek bez lielām politiskām kolīzijām, kuru dēļ kāds novads paliktu bez atbalstītiem projektiem. Tiesa, kā pārliecinājās Latvijas Radio, jaunā kārtība, kad par lielām investīcijām spriež apvienojamo mēru izveidota komisija, nav pārāk atklāta. Piemēram, Ogres un apkaimes novadu vadītāji tiekas neregulārās un iepriekš neizziņotās sanāksmēs, kas nav publiskas, arī sēžu protokoli bez īpaša pieprasījuma nav atrodami.

Taču labā lieta ir tā, ka pašvaldības tēriņos kļuvušas savaldīgākas un prātīgākas. Tā atzīst Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Revidenti vērtēšot arī jauno 150 miljonu eiro aizņēmumu izlietošanas lietderību. 

Korčagins uzsvēra, ka pašlaik jau valdība noteikusi mērķus, kam naudu izmantot, kā arī pašvaldības pašas bijušas pieticīgākas.

Tādējādi projektos vairs nav redzami tautas nami vai baseini pārdesmit cilvēku ciematos, bet, piemēram, aizdevumi ļaus radīt vairāk nekā 2500 jaunas vietas bērnudārzos Liepājā, Ventspilī, Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Rīgā un Pierīgā.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti