Iedzīvotāji cer uz Zalves militārā poligona izveides sabiedrisko apspriešanu

Sēlijas rietumos, Zalves, Saukas, Viesītes, Daudzevas un Seces pagasta teritorijās, kur ir paredzēts veidot jauno Zalves militāro poligonu, šobrīd lielākā daļa no īpašumiem pieder ''Latvijas Valsts mežiem'', bet 81 zemes vienība 1072,78 hektāru platībā tiks atsavināta no privātīpašniekiem un tajā vairs nedrīkstēs veikt saimniecisko darbību. Vietējie iedzīvotāji ir satraukti, ka viņiem piederošā zeme tiks atņemta, tāpēc cer, ka par poligona izveidi notiks sabiedriskā apspriešana.

Jānis Dzimtais par īpašumiem plānotajā Zalves militārajā poligonā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Oficiāli ir minēts, ka apmēram 80 īpašumi atrodas poligona teritorijā, bet šobrīd mums nav informācijas, vai kāds [no īpašniekiem] jau ir zvanījis. Jāsaka, ka privātīpašumu un apdzīvotu sētu teritorijā ir ļoti maz. Vairāk ir lauksaimniecības zemju un saimniecību, kas atrodas netālu no poligona. Lai pārliecinātos, vai viņa zemes gabals atrodas plānotajā poligona teritorijā, līdz 1. decembrim var zvanīt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram," norāda kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.

KONTEKSTS:

Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija paziņoja par plāniem izveidot vēl vienu starptautisku militāro bāzi – Zalves militāro poligonu, kurš atradīsies Aizkraukles un Jēkabpils novados. Militāro poligonu plānots izveidot turpmāko divu gadu laikā. 

Jauna militārā poligona nepieciešamība tiek pamatota ar NATO samitā pieņemto Baltijai svarīgo lēmumu par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, kura pagaidām savas kārtis neatklāj, atrunājoties, ka NATO spēku kaujas grupā, kas ir Latvijā, ir 10 valstis, un vispirms jāsaprot, cik katra valsts gatava dot.

Kanādas vadītajā grupā Latvijā šobrīd ir gandrīz 2000 karavīru, no kuriem – 700 kanādieši, bet brigāde parasti ir 3000 līdz 5000 karavīru liela.

Pabriks jau iepriekš atzina – ja NATO sabiedrotie nolems uz Latviju nosūtīt papildu spēkus, būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā, jauns mācību poligons starptautiskajiem spēkiem un otra starptautiskā bāze, jo patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē.

Patlaban Baltijas valstīs ir izvietotas NATO kaujas grupas. Ādažu bāzē ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Tāpat Ādažos un Lielvārdē dislocēti ASV karavīri.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21. aprīlī atbalstījis valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju dāņu karavīrus. Paredzams, ka dāņu bataljons būs gatavs pievienoties Latvijā izvietotajam NATO kontingentam maija sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti